- Vēžotāji
Saulīte jau uz vakaru iet, Negribot tā aiz sila riet, Tagad redzama atblāzma sārta, Kas uz egļu galotnēm kārta.
- Vectēva pulkstenis
Uz virtuves galda stāv pulkstenis kluss, Tā saimnieks jau sen kapu kalnā dus, Un nav neviena, kas atsperi vilktu, Lai dotu tam dzīvību – iet tam liktu.
- Mazais puisītis
Reinis pavisam puisītis maziņš, Tikko kā iesācies pirmais gadiņš, Toties pavisam skaidri viņš zina, Ko viņa mazā sirsniņa grib.
- Mazdēls un vecmāmiņa
Vecmāmiņa cimdu ada, Skaistus rakstus tajā rada, Viņai darbiņš ātri sokas, Mazdēlam lai nesalst rokas.
- Rudens migla
Rudens migla, bieza un balta, Liekas kā villaine, tikai salta, Paslēpj tā puķes, pļavas un silus, Aizsedz pat debesīs mākoņus zilus.
- Zirnītis atpūsties lēmis
Šovasar zirnītis atpūsties lēmis, Saviem bērniem aukles ņēmis, Lietus un zeme – dzirdīs un baros, Vēja māte – šūpos, pūšot zaros.
- Skābeņu laiks
Vecmāmuļa pošas skābenēs iet, Mazmeita Annija līdzi grib skriet, «Lai tu lasīt skābenes vari, Jāņem pītais groziņš arī!
- Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā
Līdz 10. oktobrim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē, Pasta ielā 39, apskatāma neparasta izstāde ar nosaukumu «Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā».
- Strautiņš čalodams skrej
No kalna strautiņš čalodams lejas, Tas, liekas, baras, bet brīžiem smejas, Pat nomazgā katru akmeni baltu Ar tīru ūdens šalti saltu.
- Rīts
Pamalē tikko gaismiņa svīda, Saule no gultiņas ārā līda, Mēnestiņš debesīs spīdēt stājis, Mākoņu spilvenos gultiņu klājis.
- Līdaciņa
Līdaciņa dīķī siro, Tā pēc svaigām zivīm tīko, Slēpusies aiz ūdens zāles, Acīm vēro plašās tāles.
- Rudens braukā zelta ratos
Pār kalnu var manīt aizbraucam ratus, Kas atstāj aiz sevis tīrumos status, Vēl kokos parādās krāsas košas, Bet purvmalā gājputni ceļam pošas.
- Skanīgi un radoši Dzejas dienas norisinās Sēlpils 1. bibliotēkā
«Es un tu kā divas ūdens lāses esam,/ Kā divas sasalušas lāstekas ziemā.
- Parasts cilvēks, kurš raksta parastiem cilvēkiem dzeju
Saruna ar jauno dzejnieci Mariju Lapkovsku
- Attopieties!
Tai ciemā apklusušas suņu rejas, Ne skolas vairs, ne pasta nav.
- Latvijas smarža
Ievelc dziļi elpu krūtīs, vai tu jūti?
- ***
Raiņa statuja, aplauztu degunu, Krāmu tirdziņā vientuļi stāvēja.
- Kas nozadzis laiku?
Viņa mīlēja upes, Saules pielietas pļavas, Vasaru pilnbriedā, Varavīksni virs galvas.
- Uz priekšu, viss vēl būs!
Pustukši vilcieni caur dūmaku brāžas, Acīm tukšām cilvēki vagonos sēž.
- Viņa
Viņas skatienā bija kas tāds.
