18.217.194.39
06.05.2024. 19:14:15
Jau gadus desmit ar velosipēdu dragāju pa Rīgu, bēdu nezinādama, – nav jāspaidās ar svešiem ļaudīm smacīgā trolejbusā, visur varu nokļūt apmēram 20 minūšu laikā un vēl tieku pie fiziskajām aktivitātēm. Vārdu sakot, ripoju un jūtos kā Dzintara Čīčas dziesmā par sauli, jūru un vēju, tikai ik pa laikam jāiegriežas velosipēdu servisā, lai nomainītu pārsistu kameru vai spieķus, saliekušos, kratoties pa bedrēm un augstajām apmalēm. Pilsētas ielās veloceliņi ir, parādās eksperimentālas (un pretrunīgi vērtētas) velojoslas, un "Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijā 2015.–2030. gadam" nākotnes aina uzburta pavisam rožaina, bet lūkosim paši – kādi tad labumi velosipēdistiem paredzēti šogad? Vispirms jāpārliecinās, kādā stāvoklī ir mani iecienītākie veloceliņi Lāčplēša, Dzirnavu un Skolas ielā, un jāparipo pa Brīvības ielu, lai pēc tam šķērsotu Brasas tiltu un apskatītu Skanstes ielas posmu, kur parasti braucu uz Mežaparku. Pēc izbrauciena secinu, ka viss pa vecam – jāuzmanās no kanalizācijas lūkām, tramvaja sliedes ir tikpat viltīgas kā ceļš uz Takeši pili un VEF tilts vakarā rādīsies murgos. Bet prieks, ka Lāčplēša ielā uzstādīti norobežojošie stabiņi un pretī 1. slimnīcai top ļoti plata velojosla.