Madara Miezīte pēc trīs gadiem Itālijā: tagad es šeit jūtos kā mājās

Madara Miezīte Itālijā dzīvo jau trīs gadus. Uz saulaino galamērķi viņu aizvedusi mīlestība. Šajā laikā piedzīvots daudz un gana labi iepazīta šī brīnišķā valsts, kas priecē ar atvērtiem un mīlošiem cilvēkiem, gardiem ēdieniem, senatnes elpu un daudz ko citu, kas tā vien liek sapņot par laikiem, kad droši varēsim apmeklēt šo galamērķi. Dzīvojot Latvijā, Madara jau labu laiku bija domājusi, ka reiz gribētu īstenot sapni par padzīvošanu ārzemēs. Jā, ceļojumos viņa pabijusi gan Eiropā, gan citviet pasaulē, tomēr Madara vēlējusies padzīvot kaut kur ilgtermiņā. "Darba ritms bija tik traks, ka gribējās kaut ko rāmāku. Tolaik izlasīju kādu rakstu par kundzi Itālijā, kas taisa visplānākās pastas pasaulē, bet neesot, kam nodot šīs zināšanas tālāk. Man šķita forši – padzīvot kalnos un padarīt ko tādu. Tomēr liktenis to visu patina absolūtā ātrumā – es iepazinos ar vīrieti. Tipiskais stāsts! Mīlestība mani uz Itāliju aizveda daudz ātrāk, nekā biju plānojusi. Vasarā, kad biju plānojusi tikai doties izpētīt iespējamās dzīvesvietas, es sakrāmēju visu savu iedzīvi un jau pārvācos," par nokļūšanu saules zemē stāsta Madara. Kopš tā laika pagājuši gandrīz trīs gadi. Madara dzīvo Itālijas zaļajā sirdī, proti, Umbrijā. "Kad dzīvesbiedrs mani atveda paskatīties māju, kurā mēs dzīvosim, es izvilku telefonu un centos saprast, vai te vispār ir internets. Es domāju: ko es, Rīgas preilene, te darīšu? It kā neesmu baigā princese, bet bija pierasts, ka viss ir dažu minūšu gājiena attālumā. No šejienes tuvākā pilsēta ir 15 minūšu brauciena attālumā. Dzīvojam kalnos, teju 400 metrus virs jūras līmeņa. Lielpilsētas kņadas te nepavisam nav. Taču tagad es varu teikt – te ir riktīgi forši.".

Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā