Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 18:47
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Ēriks Tomsons ir nedaudz vairāk nekā mēnesi jaunāks par Latvijas valsti. 102 gadus vecais kungs, kurš joprojām šiverē pa savu siltumnīcu pie privātmājas Valmieras pievārtē, labprāt stāsta, ka 2. pasaules kara laika no nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas uz Gotlandi ar zvejnieku laivu veda bēgļus. "Es jau vedu pāri pārsvarā augstāko kārtu," smejas Tomsons, un viņam ir taisnība. Starp vairākiem simtiem pārvesto bēgļu bija gan politiķi, gan uzņēmēji, literāti un pat mūziķi, kuri muka no okupācijas varām. “Par šiem jaunekļiem runāja toreiz kā par mītiskām būtnēm, kas vadīja laivas no sapņu zemes Zviedrijas, savāca gaidītājus tumsas un šausmu krastā un nogādāja viņus drošībā. Vedēju īstos vārdus nezināja. Dēvēja viņus segvārdos, ja vispār tos piesauca vārdos. Viņiem akli paļāvās. Labāk mazāk zināt! Nevienam nenāca prātā apšaubīt laivu vadītāju lietpratību un laivas piemērotību. Laiva simbolizēja glābiņu un drošību. Laivas vadītāji bija kā sargeņģeļi. Cilvēks, ticis uz laivas, bija atbrīvojies no visām zināmām briesmām un nezināmās viņš atvairīja gluži instinktīvi,” bēgļu laivu organizēšanai uz Zviedriju veltītajā grāmatā “Pāri jūrai” raksta literatūkritiķe un bibliogrāfe Valentīne Lasmane. Viens no šiem jaunekļiem bija 1918. gada 31. decembrī dzimušais Ēriks Tomsons, kurš šobrīd mīt Valmierā. Portālu “Delfi” viņš sagaida ar svītraino jūrnieku kreklu mugurā, lūdz runāt drusku skaļāk, jo dzirde vairs nav kā jaunībā, un, ik pa laikam apsaucot savus suņus, sāk stāstīt.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023