Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 05:45
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Vasarā teju zem katra krūma un zāles stiebra mūs nepacietīgi gaida asinskāri kukaiņi, zirneklīši un citi mazie kustoņi, nepatīkamākie no tiem ir ērces un odi. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks un Voldemārs Spuņģis sarunā ar "Delfi" palīdz kliedēt dažus mītus un atklāj, ka no dienvidzemēm dažkārt atceļo arī eksotiski viesi. Pilns spainis ar ērcēm Nereti var dzirdēt runas, ka ērču daudzums pļavās un mežos palielinās, bet lietas labā nekas netiekot darīts. Voldemārs Spuņģis norāda, ka šāda tendence nav novērota — ērču daudzums dabā katru gadu ir apmēram tāds pats. Ir tikai viens izņēmums — ornamentētā pļavērce, kas Latvijā ievazāta pirms 20 gadiem, pateicoties labajiem dzīves apstākļiem, steidz vairoties. "Ērču daudzums atkarīgs no biotipa un lielo dzīvnieku skaita. Runājot par parastajām ērcēm, varbūtība tās sastapt priežu mežā, kāpās vai zālienā, ir maza. Tās labprātāk uzturas aizaugušos izcirtumos, aizaugušās pļavās un krūmainās vietās. Jāatceras, ka ērces pašas nepārvietojas, tās ceļo ar lielajiem zīdītājiem, kas mēro krietnus attālumus. Tātad jo vairāk brikšņu un dzīvnieku, jo vairāk ērču," skaidro asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023