Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 00:36
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Dienā, kad tapa šis raksts, sers Ričards Brensons jau pusotru nedēļu varēja sevi lepni dēvēt par astronautu. Planētas bagātākajam vīram Džefam Bezosam šis gods pienākas kopš otrdienas, kad nosacīto kosmosa robežu sasniedza arī viņš ar savu "New Shepard". Ar šiem zīmīgajiem lidojumiem atdzimst kosmosa tūrisms – nozare, kura aizsākās jau pirms aptuveni 20 gadiem, bet strauji noplaka vien pēc dažu turīgu veiksminieku "uzšaušanas" kosmosā. Daudzkārt izmantojamo kosmisko lidaparātu attīstība nu sola kosmosu padarīt pieejamāku arī ja ne gluži "parastajam cilvēkam", tad vismaz tādiem, kam kontā obligāti nav jābūt vismaz dažiem liekiem miljoniem. Kur jauna nozare ar milzu potenciālu, tur neizbēgami arī sīva konkurence, un gan Bezosa un Brensona kompāniju starpā, gan no Īlona Maska puses ik pa laikam publiskajā telpā nonāk apmainīšanās ar vāji slēptām dzēlībām. Cīņa par kosmosa tūristu sirdīm nu sākusies pilnā sparā. Vēsturē pirmais atvaļinājums ārpus Zemes Ja kosmosa tūrismam kā nozarei būtu jāizvēlas dzimšanas diena, tad tas droši vien būtu 2001. gada 28. aprīlis. Šajā dienā ar Krievijas "Sojuz" sistēmu ceļā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) pirmo reizi vēsturē devās cilvēks, kurš nebija karjeras astronauts un nepārstāvēja kādu no valstu paspārnē esošajām kosmosa aģentūrām. ASV multimiljonārs Deniss Tito savu vietu starp tiem dažiem simtiem izredzēto, kas pabijuši ārpus Zemes, nopirka par naudu, turklāt visai prāvu summu – 20 miljoniem ASV dolāru. Ņemot vērā inflāciju, šodien tie būtu jau aptuveni 30 miljoni dolāru.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023