18.117.72.224
19.04.2024. 23:22:01
1933. gadā vīrs vārdā Freds Rebels kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kas vienatnē ar laivu šķērsoja Kluso okeānu virzienā no rietumiem uz austrumiem. Aiz šī skanīgā vārda slēpās latvietis Pauls Sproģis, ceļotājs un dēkainis, kurš burājumā no Austrālijas uz ASV devās pēc krīzes personīgajā dzīvē un uzņēmējdarbībā. Freds Rebels, īstajā vārdā Pauls Krišjānis Jūlijs Sproģis, ir dzimis 1886. gada 22. aprīlī Ventspilī skolotāja Indriķa Sproģa un viņa sievas Johannas, dzimušas Šulca, ģimenē. Viņš mācījās Rīgas Pētera reālskolā, bet pēc 1905. gada revolūcijas strādāja kādā Varšavas bankā. 1907. gadā, izvairoties no karaklausības cara armijā, Sproģis, kājām šķērsojot robežu, emigrēja uz Vāciju. "Tur, protams, mani neviens negaidīja. Drīz vien rūgti izjutu sava soļa sekas, piedzīvoju trūkumu un bēgļa likteni. Man nebija dokumentu, un nodarbošanos bez tiem atrast nebija iespējams. Pēc daudzām neveiksmēm beidzot ierados Krievijas konsulātā Hamburgā un asarām acīs lūdzu izdot man pasi. Manu lūgumu, protams, noraidīja, jo biju izsludināts par dezertieri," 1937. gadā Rīgā iznākušajā atmiņu grāmatā "Pāri jūrai" raksta Sproģis. Pēc šīs neveiksmes vietējie jūrnieki viņu pamācījuši, ka kādā krogā var nopirkt viltotus dokumentus, un Sproģis no kāda vīra par pusdolāru iegādājies personas apliecību, kurā ierakstījis paša izdomātu vārdu "Freds Rebels". Ar šo apliecību viņam izdevies iegūt jūrnieka darba atļauju un sākt strādāt uz kuģiem. "Drīz vien dabūju pārliecināties, ka jūrnieka gaitas tomēr nav nekādas rožainās. Apmeklējot vidusskolu, nebiju strādājis fizisku darbu, tādēļ jaunajā darbā trūka kā fiziskā spēka, tā izturības," atceras Sproģis. Tomēr gada laikā viņš uztrenējis spēkus un ticis paaugstināts no ogļu pienesēja par kurinātāju. Eiropā Sproģis baidījās palikt, jo uztraucās, ka varētu tikt atklāta viņa blēdība ar viltoto personas apliecību. Tādēļ viņš nolēma doties uz savu sapņu zemi – Austrāliju.