3.149.233.72
05.05.2024. 03:58:30
1935. gadā PSRS veiksmīgi uzsāka plašu kampaņu, kurai vajadzēja izbeigt nomenklatūras, vadošo darbinieku izvirtības un viņu izlaidīgo dzīvesveidu, bet 1955. gadā morāles normas ievērojošo Padomju Savienību satricināja vēl nebijis seksa skandāls: Maskavā darbojās partijas nomenklatūrai paredzēts pagrīdes viesu nams, kur studentes, balerīnas un pat skolnieces apkalpoja partijas un ideoloģiskās frontes darbiniekus. Pagrīdes viesu nama dibinātāji – toreizējais PSRS kultūras ministrs Georgijs Aleksandrovs, PSKP Centrālās komitejas Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks Vladimirs Kružkovs un Pasaules literatūras institūta direktors akadēmiķis Aleksandrs Jegolins. Boļševiki rīkojās vienkārši Padomju kriminoloģijas mācību grāmatās teikts, ka prostitūcija ir sociāla slimība, kas raksturīga pūstošajam kapitālismam, jo padomju sievietes nepārdodas par naudu. "Līdz Oktobra revolūcijai prostitūtām bija arodbiedrības un viņām bija iespēja aizstāvēt savas tiesības, tāpat kā jebkuru citu profesiju pārstāvēm. Bet, kad pie varas nonāca boļševiki, bordeļu laiki beidzās un dzeltenās biļetes klientiem vairs netika pārdotas. Policija prostitūcijas tirgu vairs nekontrolēja, un mīlestības verdzenes praktizēja, kā nu vien varēja. Tad bija populārs sauklis "Komunisms ir prostitūcijas kapa vieta"," sacīja vēsturnieks Andrejs Kokorevs. Pēc vēsturnieka domām, boļševiki ļoti vienkārši atrisināja prostitūcijas jautājumu: viņi prostitūtas pielīdzināja izšķērdīgiem cilvēkiem, kuri izvairās darīt noderīgu darbu sabiedrības labā. "Visos laikos prostitūtu skaits ir bijis aptuveni vienāds, un kārtība te neko nemainīja. Nav svarīgi, sociālisms vai kapitālisms, bet prostitūcijā iesaistītās sievietes nekur nav pazudušas. Ir bijuši un būs tādi, kuri ir gatavi par naudu pārdot ne tikai savu ķermeni, bet arī mīlestību," sacīja vēsturnieks.