3.141.31.209
01.05.2024. 06:11:50
Neatlaidība, ticība līdzcilvēkiem un, pats galvenais, sev. Tāda ir pēcgarša sarunai ar Vanesu Belovu. Šā gada maijā 21 gadu vecā rīdziniece parūpējās par sensāciju Starptautiskās Bodibildinga un fitnesa federācijas (IFBB) organizētajā Eiropas čempionātā fitnesā. Tās bija pirmās sacensības pēc ilgas pauzes, kuras iemeslus Vanesa vēlāk atklās intervijā. Un ne tikai to. Vairākkārt šīs sarunas laikā dzirdēšu tādus vārdus kā "mērķtiecība" un "nepadošanās". Jo šis ir stāsts tieši par to. Vai sports tev jau no mazotnes ir asinīs? Ar sportu vienmēr esmu bijusi uz "tu". Lielā mērā pateicoties maniem vecākiem, kuri paši bija sportisti. Tētis savulaik nodarbojās ar skriešanu, bija vairākkārtējs Latvijas čempions 3000 metru šķēršļu skrējienā, mamma daudzus gadus sekmīgi piedalījās fitnesa sacensībās, tagad vada Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federāciju (LBFBF). Viņi ieguldīja ne mazumu pūļu arī manā attīstībā un mani atbalstīja dažādos veidos, gan emocionāli, gan materiāli, sportoja kopā ar mani. Vēlējās, lai es jau kopš bērnības būtu aktīva un attīstītos kā fiziski, tā emocionāli, tāpēc esmu izmēģinājusi daudz un dažādus sporta veidus. Esmu apmeklējusi nodarbības tenisā, nodarbojusies ar baletu, sporta dejām, peldēšanu un vēl citām fiziskajām aktivitātēm. Tomēr pats primārais sporta veids, kurā nokļuvu jau trīs gadu vecumā, bija sporta vingrošana, ar ko aktīvi nodarbojos līdz pat 14 gadu vecumam. Nekad neaizmirsīšu pirmos, arī turpmākos, treniņus spēka zālē jauniešu vecumā, kur vienmēr mamma bija līdzās un trenējās kopā ar mani, tā motivējot nepadoties. Fitnesa sporta veidā trenēties ir divkārt grūti, jo papildus spēka treniņiem trenažieru zālē vēl ir jāvelta laiks akrobātikai, lokanībai, spēka elementiem un horeogrāfijai. Tāpēc fitnesa disciplīnā sportistu ir mazāk nekā, piemēram, "bikini" kategorijās.