Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 03:38
Vārda dienas: Ziedonis
Zāle otrpus žogam mēdz ne tikai šķist bet patiesi arī būt nedaudz zaļāka par to, kas pašu sētā. Bet vai tā ir, runājot par pirmsskolas izglītību Baltijas valstīs? Šajā rakstā skaidrosim, kādas ir galvenās problēmas pirmsskolas izglītībā kaimiņvalstīs, kā arī mēģināsim saprast galvenās atšķirības izglītības pieejamībā un tajā, kā tiek atbalstīti vecāki. Pieejamība, personāla darba apstākļi un kvalifikācija, atbilstošu mācību programmu definēšana, pārvaldība un finansējums, kā arī pienācīga izvērtēšana – tie ir pieci virzieni, ko Eiropas Savienība definējusi pirmsskolas izglītības uzlabošanai tuvāko gadu laikā. Kamēr Latvijā diskutē par pedagogu trūkumu un jaunā mācību satura efektivitāti, kaimiņvalstīs aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar izglītības izmaksām un pieejamību. Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Kā stāsta tētis un igauņu medija "Eesti Päevaleht" reportieris Vahurs Korits, vecāki Igaunijā daudz nebēdā par izglītības kvalitāti pirmsskolā un to, cik daudz viņi tur iemācīsies. "Daudzi vecāki bērnudārzu uztver kā risinājumu bērna aprūpei, tāpēc mācību kvalitāte parasti nav aktuāls jautājums," situāciju Igaunijā ieskicē Korits.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023