3.144.227.251
22.05.2024. 04:49:25
Pirmsskolas skolotāja Evija Pūliņa tika "nomakšķerēta" ātri. Pirms pieciem gadiem, sākot strādāt bērnudārzā, viņa bija vien paguvusi iestāties augstskolā, bet lekcijas pat vēl nebija sākušās. Nepieciešamība pēc pedagogiem bija tik liela, ka viņai bija jāsāk mācīt bērnus, tobrīd esot vēl pilnīgi nesagatavotai šim darbam. Paradoksālā kārtā Evija ne tikai vēl nebija sākusi mācīties, kā strādāt pirmsskolā, bet arī pati bērnudārzā nekad nebija gājusi. Evijas gadījums nav rets izņēmums, jo pedagogu trūkums bērnudārzos pēdējos gados ir bijis tik akūts, ka pirmsskolas caurās darbinieku rindas aizdarījušas, kā vien var, – pedagogu darbu uzticot tam vēl nesagatavotiem studentiem, regulāri liekot aizstāt trūkstošos audzinātājus logopēdiem, sporta un mūzikas skolotājiem. Par konkursu uz pedagogu vietām, lai nodrošinātu, ka bērniem pirmos nopietnos zināšanu pamatus ieliek labākie speciālisti, bērnudārzu vadītāji var tikai sapņot – kur nu vēl atlase, esot jāpriecājas, ka kāds vispār piesakās! Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit. Pedagogu trūkums dzen sprukās bērnudārzus, kas praksē cenšas iedzīvināt jauno kompetenču saturu, jo bez kvalitatīviem speciālistiem ir grūtāk papildus bērnu pieskatīšanai nodrošināt arī viņu izglītošanu. Lai ieviestu jauno mācību pieeju, esot nepieciešami pat papildu pedagogi situācijā, kad jau esošo rindas ir gaužām trūcīgas.