18.222.22.244
24.04.2024. 10:44:26
Zemie vakcinācijas tempi un jauni Covid-19 vīrusa paveidi liedz cerēt uz drīzu atgriešanos pie ierastās dzīves. Valdība teic, ka skolas ir mūsu pēdējais bastions, un bērnus uz attālinātajām mācībām nosūtīs tikai pašā galējā situācijā. Taču arī tagadējā atgriešanās pie mācībām klātienē atklājusi lērumu problēmu, kas radušās attālinātās apmācības dēļ. Un tā nav tikai atpalikšana no programmas, bet arī grūtības ar "apgriezto adaptēšanos". Pēc Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (EDSO) datiem, Latvijas skolēni atradās attālinātajā apmācībā ilgāk no visiem Eiropā. No 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 20. maijam sākumskolas Latvijā bija pilnībā slēgtas 67 dienas, pamatskolas – 74 dienas, vidusskolas – 105 dienas. Līdz ar to paredzēto 800 stundu vietā Latvijas bērni un jaunieši skolas solos pavadīja vien 600 stundas. Uz sekām nebija ilgi jāgaida. Pēc Izglītības kvalitātes dienesta kvalitātes novērtēšanas departamenta direktora Rolanda Ozola teiktā, attālināto mācību dēļ jaunāko klašu skolēni nav spējuši apgūt apmēram trešo daļu izglītības programmas. Visievainojamākā grupa izrādījās iepriekšējā gada pirmklasnieki, kuri pandēmijas dēļ ļoti maz laika pavadīja skolā, un viņiem zināšanās ir ievērojami robi. Savukārt atsevišķiem vidusskolas klašu audzēkņiem attālinātās mācības nākušas par labu. Mācoties sev ērtā tempā, viņiem izdevies apgūt plašāku materiālu. Vēl viens pozitīvais aspekts – mācības mājās ļāva izvairīties no vienaudžu mobinga, kas labvēlīgi ietekmējis sekmes. Kā skolēni no jauna adaptējas parastajam mācību procesam pēc ilgajām attālinātajām mācībām, stāsta skolu direktori, vecāki, skolas psihologi un, protams, paši bērni. Direktori. Misija ir izpildāma, taču ļoti sarežģīta