Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 10:23
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
69 miljoni par vienu mākslas darbu. Ja paskatās uz starptautisko mākslas tirgu, kur arābu prinči, oligarhi un tehnoloģiju miljardieri, tērē krietni vien lielākas summas, lai uz sava jahtas varētu izstādīt kādu veicmeistara darbu. Ne velti Leonardo Da Vinči glezna pirms pāris gadiem tika pārdota par teju pusmiljardu, taču tieši pērnā gada "necilā" 69 miljonu dolāru cenas zīme pāršķīra jaunu lapu mākslas tirgū. Kādēļ? Tādēļ, ka autora "Beeple" darbs bija digitāls. Tā nebija fiziski taustāma glezna vai statuja, bet gan vieninieku un nullīšu kombinācija, kuras unikalitāti un piederību uzņēmējam Vignešam Sundaresanam garantē NFT sistēma, kas balstās uz kriptovalūtu popularizētās blokķēdes tehnoloģijas pleciem. Summa un pats fakts, ka digitālos darbus savā vērtībā nu var pielīdzināt fiziskajiem un taustāmajiem šedevriem, izraisīja "bumu" mākslas pasaulē. Arī Latvijas mākslinieki pērnā gadā ir izmantojuši jauno iespēju. Starp tiem ir Latvijā populāro ielas zīmējumu autors "KIWIE", mākslinieks Sergejs Djomins un decembrī pat tika radīts speciāls NFT projekts "300 latvieši", kurā pārdotie 300 attēli tika izķertas nepilnas stundas laikā. Redzot pelņas potenciālu arī citas nozares nu sākušas mest acis uz veidiem kā izmantot NFT peļņai, tikmēr kritiķi un vides aktīvisti norāda, ka viens NFT izvietošana blokķēdē rada vairāk izmešu kā vieglais auto veicot ceļu no Kolkas līdz Zilupei.
Rakstu var komentēt tikai reģistrēti lietotāji!