3.141.47.163
21.05.2024. 07:23:02
Bērnu skaita un akreditēto sporta skolu pieaugums apsteidzis valsts gatavību atbalstīt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas ar treneru atalgojumam atbilstošu dotāciju. Savukārt situāciju šķietami vien sarežģījušas pēdējās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas piespiež vairāku sporta skolu vadītājus apsvērt treniņu grupu apvienošanu un pat treneru atbrīvošanu no amata. 2022. gada ievadā Latvijā – pēc aizvadītā gada 21. decembrī apstiprinātajiem MK noteikumiem – profesionālās ievirzes izglītībai atbilst 45 sporta veidi, bet tos var apgūt 89 akreditētās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs (sporta skolās un sporta klubos). Lielāko daļu pedagogu algas ar dažādām sekmēm cenšas nodrošināt valsts, kas sporta skolām piešķir dotāciju. Vēl 2014. gadā valsts finansēja vien 73,5% treneru algu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tiecoties pēc mērķa – no 2016. līdz 2020. gadam valsts atbalsta apmērs treneru algu minimālajai likmei būs jau 100%. Galu galā par jauniešu sportu kā prioritāti vēsta IZM Sporta politikas pamatnostādnes 2021. līdz 2027. gadam. Tās paredz, ka pirmais sporta politikas virziens ir tieši bērnu un jauniešu sports. Dotāciju apmērs patiešām kāpa, valstij 2017. un 2018. gadā pilnībā nosedzot treneriem paredzēto minimālo likmi, norāda Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes (LSIIDP) valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. Taču pēdējos gados novērojama pretēja tendence. Valsts idejiski spējusi nodrošināt solīto 40 eiro minimālās likmes pieaugumu (no 1. septembra tā ir 830 eiro), bet dotācijas nav tikušas līdzi audzēkņu un akreditēto izglītības iestāžu skaita pieaugumam. "Janvārī pienācis kārtējais nepatīkamais pārsteigums – iztrūkums ir vēl lielāks nekā pērn. Kādam tas ir lielāks, kādam – mazāks, bet iztrūkums vidēji ir 15% liels," situāciju dažādu novadu sporta skolās ieskicē Zaļupe. Valsts šogad ir gatava dotēt 1473,8 no 1718,5 treneru likmēm jeb ar nepilniem 18,8 miljoniem eiro tiek sagādīti 85,7% no algām nepieciešamajiem līdzekļiem, liecina IZM dokumenti. Tādējādi iztrūkums dažu gadu laikā jau pieaudzis līdz 3,012 miljoniem eiro. Ierastā prakse bijusi, ka nepieciešamo naudu piefinansē pašvaldības, uz kuru pleciem arī gulstas atbildība par pārējām sporta skolu izmaksām. Šobrīd gan vairākiem vides pārstāvjiem nav pārliecības, vai pašvaldības būs spējīgas caurumu aizlāpīt. "Es ļoti ceru, ka katra pašvaldība mēģinās savilkt kopā galus, lai gada vidū nevajadzētu slēgt grupas, bērni nepaliktu uz ielas un kāds treneris nepaliktu bez darba," izsakās Zaļupe. "Viegli nav nekur. Ekonomiskās situācijas dēļ pašvaldībām situācija ir smaga.".