Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:35
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Kopš 1941. gada Ukrainas pilsēta Harkiva ir piedzīvojusi piecas milzīgas kaujas, kas vienmēr ir nesušas postījumus pilsētā un civiliedzīvotāju upurus. Četras kaujas notika 2. pasaules kara laikā starp vācu iebrucējiem un Sarkano armiju, bet piektā risinās pašlaik, kad Ukrainas spēki aizstāvas pret Krievijas agresīvo iebrukumu. Kāpēc Harkiva tik daudz reižu ir nonākusi kauju krustpunktā, skaidrosim šajā rakstā. Harkiva, kas atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, netālu no robežas ar Krieviju, ir otrā lielākā pilsēta valstī. Pilsētu dibināja ukraiņu kazaki 1654. gadā, bet 1765. gadā to iekļāva Krievijas impērijas sastāvā kā Slobodas Ukrainas guberņas centru. 1806. gadā šeit nodibināja vienu no Krievijas impērijas universitātēm. No 1917. līdz 1934. gadam Harkiva bija Ukrainas PSR galvaspilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sevišķi strauji pieauga Lielā bada laikā, kad izmisušie zemnieki meklēja patvērumu galvaspilsētā. Padomju vara Harkivu attīstīja kā milzīgu industriālo centru, tajā bija vairākas mašīnbūves un militārās rūpniecības fabrikas. Tur no rūpnīcās izbrauca arī pirmie krievu tanki “T-34”, kas pēc tam masveidā piedalījās 2. pasaules kara cīņās. Harkivas traktoru rūpnīca, kur “T-34” tapa, tika uzskatīta par lielāko tanku rūpnīcu visā Padomju Savienībā.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023