Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 07:37
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Lai arī šogad Latvijas pārstāvjiem atkal "nenospīdēja" iekļūšana finālā, tas nenozīmē, ka pašu finālu neviens šeit neskatīsies. "Eirovīzijas" dziesmu konkurss latviešu cilvēka kultūrtelpā ienāca pirms 22 gadiem līdz ar "Prāta vētras" puišu pārliecinošo uzstāšanos Stokholmā. Šo gadu laikā ir veidojušies un mainījušies ne tikai mūsu priekšstati par "Eirovīziju", bet arī pats konkurss piedzīvojis dažādas transformācijas. Vai Eirovīzija tiešām ir tikai "lēts balagāns", kurā mūzikai ir visai maza nozīme, bet priekšplānā patiesībā izvirzās valstu politiskās attiecības? Ko "Eirovīzija" vēsta par pārmaiņām pasaulē un kā pati tās veicina? Grieķu muzikoloģe Dafne Tragaki nodēvējusi "Eirovīziju" par "mediju svētkiem, kas pārveido Eiropas mūsdienu pieredzi satriecošā muzikālā izklaidē", un šajā procesā Eiropa tiecas apzināt savu kultūras mantojumu un reizē arī to pārvarēt. "Eirovīzija", bez šaubām, ir arī viens no pretrunīgākajiem šāda mēroga kultūras notikumiem, kurā, šķiet, saplūst gan potenciāli labākais, gan arī sliktākais no mūsdienu popmūzikas un popkultūras piedāvājuma, bet konkursa kritiķi mēdz būt tikpat kaislīgi kā fani. Par "Eirovīzijas" nozīmi mūsdienu pasaules ainā netieši liecina arī plašais konkursa fenomenam veltīto zinātnisko publikāciju un rakstu apjoms, bet prestižajā Ņujorkas universitātē pat radīts "Eirovīzijai" veltīts studiju kurss. Šobrīd "Eirovīzija" ir viens no vecākajiem globāla mēroga televīzijas pasākumiem pasaulē. Tās stāsts aizsākās jau tālajā 1956. gadā ar pirmo konkursu Lugāno, kurā piedalījās tikai septiņas valstis, bet uzvarēja pati rīkotājvalsts Šveice. Starptautiskais dziesmu konkurss ir Eiropas Raidorganizāciju apvienības "lolojums", bet tā idejas autors – organizācijas vadītājs, šveiciešu žurnālists Marsels Bezenšons, kurš iedvesmojās no populārā itāļu Sanremo mūzikas festivāla. Viņa piedāvātajā koncepcijā būtiska bija tieši nacionālā "draudzīgā" sacensība, priekšplānā izvirzot nevis konkrētus dziedātājus, bet to pārstāvētās valstis. ! (https://youtu.be/X7HRP1DOhY0) Bezenšons konkursu iecerēja kā pēckara izmocītās Eiropas tautu saliedētāju un vienlaikus – arī vieglu izklaidi un ceļa rādītāju uz jaunu, kopēju gaišo nākotni. "Eirovīzija" kļuva arī par ārkārtīgi tehniski ambiciozu projektu un būtiski veicināja televīzijas iespēju izaugsmi un popularitāti, jo koncerts tika pārraidīts tiešraidē visās organizācijas dalībvalstīs, kā arī nodrošināta savstarpēji saskaņota telefonbalsošana. Ņemot vērā toreizējo situāciju pēc Otrā pasaules kara, viens no "Eirovīzijas" veidotāju galvenajiem priekšnosacījumiem bija absolūts apolitiskums – noteikumi paredz, ka "Eirovīzijas" laikā aizliegti jebkādi politiski vai līdzīga rakstura dziesmu teksti, runas un žesti. Tas ir "Eirovīzijas" aspekts, kas gadu gaitā piedzīvojis vislielākās pārmaiņas un sējis visvairāk pretrunu. Pēdējie divi gadi kopš pandēmijas radītā piespiedu pārtraukuma 2020. gadā "Eirovīzijai" ir kļuvuši par nozīmīgu vēsturisku pagrieziena punktu. Pagājušajā gadā no dalības konkursā tika diskvalificēta Baltkrievija tās diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, turpretī šogad tāds pats liktenis piemeklēja arī Krieviju, ko pēc zināmas svārstīšanās tomēr diskvalificēja pēc februāra beigās uzsāktā noziedzīgā iebrukuma Ukrainā.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023