18.119.105.239
06.05.2024. 23:48:36
Pirmā sezonas rabarberu plātsmaize vienmēr ir kaut kas īpašs. Tu esi noķēris trauslo robežu starp pavasari un vasaru un turies pie rabarberu kāta kā pie cerības, kāda cilvēku var pārņemt tikai maijā, kad viss atkal notiek pirmo reizi un viss tikai sākas. Neaizmirstulītes, maijpuķītes, ievas, ķirši, plūmes, ceriņi – viss zied reizē. Un tāds skaistums un smaržas mazliet lauž sirdi un... Un tad ir jāsazemējas un jāieslēdz sevī latvietis praktiskais, lai sirds un prāts pa gaisu neaiziet ar visiem lakstīgalu treļļiem piedevām. Praktiskais latvietis no lakstīgalu saldajām vibrācijām sirds rajonā atgūstas, vai nu zemi rokot, vai cepot. Tāda tā mūsu dzīvesziņa. Runājot par cepšanu, nekas labāks par rabarbermaizi jau pavasarī nav izdomāts. Skābeni saldā, debešķīgi krēmīgā, gardi ķepīgā rabarberu masa krējuma un cukura maisījumā uz svaigi ceptās, mīkstās mīklas pamatnītes... Un, ja vēl trāpās plātsmaizes stūrītis ar kraukšķīgu, brūni izceptu, plānu maliņu... Nu re, esmu izstāstījusi, kāda ir mana ideālā rabarberu plātsmaize. Bet vispār... tādas vienas rabarberu plātsmaizes jau nemaz nav. Un vai pirmā rabarberu plātsmaize visiem ir kaut kas īpašs, un vai to varam ierindot nacionālo gastronomisko dārgumu kategorijā, nu, tur, kur speķa pīrādziņi, piemēram? Vai rabarbermaize ir latvieša gēnos?