18.216.239.46
07.05.2024. 00:42:36
1986. gada 22. augusta rīts atklāja šausmīgu skatu uz Ņosas ezera (Lake Nyos) apkārtni Kamerūnā – 20 kilometru apkaimē visapkārt mētājās mirušu mājdzīvnieku un cilvēku līķi. Uzreiz, protams, sarosījās sazvērestības teoriju sacerētāji, tika meklēti slepeni ieroči un kas vēl tik ne, taču atbilde slēpās četros vienkāršos burtos – daba. "Apokalipses nakts" – tā tika nosaukta šī nakts, kas dzidro un tirkīzzilo ezeru pārvērta par sarkanbrūnu, un tā bija vienīgā redzamā pārmaiņa Ņosas apkārtnē, ja neskaita mirušus dzīvniekus un cilvēkus. Ne sprādziena pēdas, ne sagrautas mājas, zāle zaļoja, koki šalca vējā, bojāgājušajiem netika atklātas nekādas traumas vai bojājumi. Sākotnēji tika uzskatīts, ka pie vainas ir kāds nezināms vīruss, kas visus "nopļāvis", ļaujot izdzīvot tikai dažiem, kam bijusi īpaši laba imūnsistēma. Taču gan oficiālās personas, gan zinātnieki, kas apmeklēja nelaimes skartās vietas, arī īsi pēc notikušā, nesaslima. Nāve cilvēkus pārsteidza tur, kur viņi tobrīd atradās, – mājās pie pavarda vai laukā, dažus jau gultā. Pēc ANO ziņojuma, tajā naktī bojā gāja 1746 apkārtnes iedzīvotāji. Vispirms viņi zaudēja samaņu, bet pēc pāris elpas vilcieniem jau bija miruši. Divās ezeram tuvākajās apdzīvotajās vietās, Ņosā un Kamā, izdzīvoja tikai četri cilvēki. Bojā gāja arī vairāk nekā 3500 mājlopu – nokrituši, kur tobrīd atradās. 36 stundas pēc neparastā notikuma daži atguva samaņu, lai secinātu, ka viņu ģimene, tuvinieki, kaimiņi, mājlopi – visi gājuši bojā, bet ezers pārvērties līdz nepazīšanai, kļuvis rūsas brūns.