Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 16:17
Vārda dienas:
Mūsdienās, kad visa dzīve norit internetā un jebkurš var aši uzrunāt mēru, ministru vai policijas šefu, daudzi šo iespēju nelaiž garām. Profils kādā no sociālajiem tīkliem ir efektīvs skaļrunis, lai pa visu valsti vēstītu savu sāpi, prieku, neizpratni, iebildumus. Taču vai tiešām katrs ierindas pilsoņa "pīkstiens" sociālajos tīklos tiek pamanīts? "Delfi" uzrunāja dažas no biežāk piesauktajām iestādēm – Rīgas domi (RD), Valsts policiju (VP), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Veselības ministriju (VM, ministriju, kurai ir visvairāk sekotāju sociālajos medijos) –, lai noskaidrotu, kas notiek pēc tam, kad kāds to publiski uzrunājis jeb ietagojis (no angļu "tag" – atzīmēt, birka; teksta skaidrībai turpmāk izmantots biežāk lietotais vārds "tagot" un tā atvasinājumi). Stāsts ir arī par klajām ķengām – jā, dažas no iestādēm neizturamus rupekļus mēdz bloķēt. Sociālie tīkli ir nojaukuši daudzas robežas – ja tev kaut kas sūrst, pietiek situāciju ieskicēt sociālajā tīklā, ietagot, tavuprāt, vainīgo un gaidīt reakciju, paralēli skatoties, kā ieraksts pamazām kļūst virāls. Kad jau sācies lokāla mēroga skandāls, ietagotās iestādes ir spiestas reaģēt, jo tam ir tieša saistība ar reputāciju, bet tagotājs jūtas sadzirdēts, tātad spējīgs ietekmēt procesus. Rakstīt oficiālu iesniegumu un klusiņām gaidīt, kad kāds tev pievērsīs uzmanību un risinās jautājumu, šķiet pārāk apgrūtinoši, ja var efektīgi "nobļauties" tviterī – un lietas sāk kustēt uzreiz.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023