Termins “enerģētiskā nabadzība” jau ir nostiprinājies oficiālajā Eiropas Savienības leksikā. Taču, ja jūs kārtīgi apmaksājat rēķinus, taču radiatori ir knapi silti, bērni pastāvīgi slimo, bet jūs pats zaudējat darbaspējas hronisku slimību saasināšanās dēļ, formāli jūs nevar identificēt kā “enerģētiski nabadzīgu”. Karš Ukrainā, pandēmija un klimata izmaiņas – tās ir spīles, kurās nonākusi Eiropas enerģētiskā sistēma. Patērētāji netiek galā ar komunālo maksājumu straujo celšanos, neskatoties uz dažādajiem atbalsta mehānismiem, ko piedāvā valstis. Vēl pirms pašreizējās enerģētiskās krīzes katrs desmitais eiropietis nespēja apsildīt savu mājokli, bet 100 tūkstoši cilvēku mira pēc ilgstošas salšanas savās mājās. Kādus apmērus “enerģētiskā nabadzība” sasniegs Eiropā šoziem? Kāpēc ekonomistiem nepatīk politiķu vidū populārā subsīdiju ideja? Un kādos gadījumos auksti radiatori var kļūt par iemeslu nāvei?