Hiparha izstrādāto zvaigžņu karti jeb atlantu vēsturnieki meklējuši burtiski gadsimtiem ilgi. Bez modernajām tehnoloģijām tas, visticamāk, tā arī netiktu atrasts, jo bija paslēpts zem jaunākiem tekstiem. Līdz šim no antīkā perioda vienīgais izdzīvojušais zvaigžņu atlants bija Klaudija Ptolemaja darbs, tapis mūsu ēras otrajā gadsimtā. Tomēr citos senos tekstos tieši Hiparhs ir minēts kā pirmais, kas precīzi noteicis daudzu zvaigžņu atrašanās vietu. Taču līdz šim viņa izstrādātā karte tika uzskatīta par zudušu. Saikne starp Ptolemaju un Hiparhu bijusi debašu objekts – daži uzskatīja, ka tāda Hiparha karte nemaz nav eksistējusi, citi – ka Ptolemajs piesavinājies Hiparha darbu un uzdevis to par savu Šobrīd senā teksta analīzē atklātais gan liecina, ka Ptolemajs nav "nospēris" Hiparha fiksēto.