Kārlis Jānis un Henriks ir brālīši, abi bērnudārzā apmeklē vienu grupiņu, abi vienādi mīlēti, apčubināti un audzināti, taču viens brālis deviņus mēnešus izauklēts mammas Ingas puncī, bet otrs – piedzimis mammas un tēta sirsniņās. Tā ir Ingas un Harija Rokpeļņu ģimene no Mazsalacas. Harijs precīzi atceras datumu, kad pirmo reizi satikās ar Henriku. Mazajam Kārlim Jānim bija vien 11 mēneši, kad ģimenē piedāvāja adoptēt atradenīti. Tieši tā – "atradenis – māte nezināma" – bija minēts Henrika dokumentos. Viņa mamma zēnu bija atstājusi slimnīcā, kur viņš bija pavadījis mēnesi, līdz ievietots specializētajā audžuģimenē, kura tieši rūpējas par zīdaiņa vecuma mazuļiem. Runājot par atšķirībām, Harijs atzīstas, ka arī paši sākumā domājuši par to, vai bērni ir citādi iedzimtības vai temperamenta dēļ. Savā ziņā mierinājumu viņi raduši radu ģimenēs, kur aug tikai bioloģiskie bērni, un viņi katrs ir citāds. Tas nav stāsts par to, ka Henriks atšķiras no Kārļa tikai tāpēc, ka dzimis citai sievietei. Mums katram ir savs temperaments! Cita lieta, kas ģimeni nedaudz satrauc, – kā Henriku sagatavot tam, lai vēlāk viņam izstāstītu patiesību par savu izcelsmi.