Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 19:01
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Kraukšķīgs, viegls un patīkams mīklas "mētelītis", kas savu īsteno formu iegūst karstā jo karstā eļļā, – tāda ir japāņu fritēšanai paredzētā mīkla tempura. Klasiski tempurā apviļā garneles un citas jūras veltes, kā arī dažādus dārzeņus un pat lapu kāpostus. Turklāt sastāvdaļas nav nezināmas – milti, olas un ūdens. Kā pagatavot un izmēģināt tempuru pašam? Vispirms vērts iepazīties ar šķietami eksotiskās, bet bezgala vienkāršās mīklas vēsturi. Japāņi tempuru gatavo jau kopš 16. gadsimta, taču paši nav mīklas izgudrotāji – to 1543. gadā ieveduši portugāļu kuģotāji, kas bija noklīduši ceļā uz Makao, attopoties pie Japānai piederošās Tanegašimas salas, izpētījuši "BBC Travel". Tā sākusies portugāļu un japāņu savstarpējā tirdzniecība – ar ieročiem, ziepēm, tabaku, vilnu un pat ēdienu receptēm. Pēc nepilna gadsimta barbariskie portugāļu kristieši no Tanegašimas padzīti, taču aiz sevis atstājuši fritētu zaļo pupiņu kraukšķīgā mīklā recepti "peixinhos da horta". Pastāv uzskats, ka japāņi šo īpašo mīklu, kuras gatavošanu iemācījušies no portugāļiem, nosaukuši par tempuru, jo portugāliski vārds "tempero" nozīmē "garšvielas". Tempura savu popularitātes vilni uzsāka Nagasaki, nokļūstot līdz Edo (tagadējā Tokija) un kļūstot par pilsētas gastronomisko lepnumu. Mūsdienās tempurā apviļāt var ne tikai garneles un astoņkājus vai kādu vieglāku dārzeni, bet pat banānus un suši rollus. Stingru noteikumu nav, taču svarīgākais, kas jāievēro – pareiza mīklas pagatavošana.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023