3.128.78.41
12.05.2024. 07:36:40
Globālā sasilšana, augstās energoresursu cenas ietekmē arī māju būvniecību visā pasaulē. Lēnām, taču arvien stabilāk popularitāti gūst sīkmājas jeb "tiny house". 35 kvadrātmetrus plaša mājiņa īpašumā ir arī miljardierim un uzņēmējam Īlonam Maskam, kurš tviterī paziņoja, ka "mazā mājiņā jūtas mājīgāk". Kas tad īsti ir sīkmāja, un vai tajā cauru gadu iespējams mitināties arī Latvijas klimatiskajos apstākļos? Latviešiem sīkmāju koncepts vēl ir svešs, savos novērojumos dalās būvniecības uzņēmuma "Tinyhouse.lv" īpašniece Aija Turka. Domājot par savu māju, latvietis drīzāk izvēlēsies viensētu vai vismaz kārtīga izmēra māju piepilsētā. Taču tādās valstīs kā ASV, Jaunzēlande, Austrālija, arī Beļģija un Nīderlande sīkmāju kustība piedzīvo uzplaukumu. Bet kas tad īsti ir sīkmāja? Nav likuma, kas to definētu, skaidro pārstāve Aija un "Tiny House Factory" īpašnieks Andris Zeps. Taču ir vispārpieņemti standarti, par kuriem arī pastāstīsim sīkāk. Platība. Sīkmājas ierasti ir 15 līdz 40 kvadrātmetrus plašas. Latvijā tās iekļaujas 1. grupas būvēs, līdz ar to būvnormatīvu izpilde ir vienkāršāka, nekā tā būtu klasiskas mājas gadījumā. Kā skaidro Andris, dokumentāciju mājas saimnieks var kārtot saviem spēkiem, izveidojot un iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu. Ēkām, kuras pārsniedz 25 kvadrātmetrus, jākārto arī inventarizācijas lieta. Jāpiemin, ka katrā pašvaldībā noteikumi var nedaudz atšķirties, tādēļ, pirms plāno savu sīkmāju, noteikti vērsies pēc sīkākas informācijas savā pašvaldībā.