Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 10:38
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Bija brīnišķīga vasaras diena. Precējās Alīnas brālēns Krists. Tuvs viņai kā brālis. Kāzu otrajā dienā viesi pulcējās dzimtas mājās Ragaciemā. Naktī uz 6. augustu Alīna (31) neveiksmīgi pakrita uz trepēm. Kā tas notika, neviens neredzēja – atklāja viņu jau bezsamaņā guļošu. Atbrauca "ātrie", apskatīja, bet uz slimnīcu neveda. Visu nakti krustmāte turēja viņas roku, bet Alīna pie samaņas nenāca, ap acīm veidojās zili loki. Otrā dienā "ātros" izsauca vēlreiz. Momentā tika aizrauta uz Stradiņa slimnīcu. Mediķi cīnījās, bet – galvas trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota. Iestājās smadzeņu nāve – asinsrite darbojas, sirds pukst, bet smadzenes – mirušas. Šādos gadījumos mediķi ziņo Transplantācijas koordinācijas dienesta vadītājam Jurijam Bormotovam un saka, lai atver e-veselību, – iespējams, pacients vēlējies savus orgānus ziedot. "Es atvēru datubāzi, un tur bija – "jā". Pārsteigums. Neko tādu nebiju redzējis. Līdz šim Latvijā nekad nebija paņemti orgāni no kāda, kurš pats tos novēlējis," atceras Jurijs. Atzīmi var mainīt jebkurā laikā, ja nu domas mainās, tomēr ailītes lielākoties ir tukšas. Tikai 2519 cilvēki teikuši "jā" orgānu ziedošanai. Tāpēc pārsvarā Bormotovs vaicā tuviniekiem, vai būtu ar mieru aizgājēja orgānus ziedot. Pērn tika uzrunāti 58 pacientu tuvie. Ziedot piekrita tikai 20. Kad Jurijs nodeva Alīnas "jā" ziņu Stradiņa slimnīcas mediķiem, sākās piemērotu un saderīgu recipientu meklēšana – Latvijā atradās tikai divi. Sievietei un vīrietim transplantēja nieres. Sirds, aknas un plaušas "aizlidoja" uz Itāliju un Šveici. Pateicoties Alīnai, tagad dzīve ir dota pieciem cilvēkiem. Visi ir ļoti, ļoti pateicīgi. Bet kā Alīna nonāca pie lēmuma, kādu pieņēmuši vien divarpus tūkstoši cilvēku Latvijā? Dzīvoja jēgpilni Viens no iemesliem – viņa redzēja pasauli plaši, jo bija producente TV24 raidījumam "Globuss", ko vada žurnālists Ansis Bogustovs. Viņš Alīnu raksturo kā drosmīgu, modernu, ar milzu darbaspējām, sirsnīgu. "Alīna bija iekšēji un ārēji stalta. Ļoti loģiska – zināja, par ko ir vērts besīties, par ko – nav. Nedarīja nevienu nejēdzīgu lietu," saka Bogustovs un atceras, ka reizēm viņa pārdzīvojusi par globāliem notikumiem, jo veidojusi raidījumam ārzemju ziņu apskatus. "Ja nu ko viņa necieta – "fake news"," saka Bogustovs. Alīnas nāve viņu satrieca. Uzzinājis, ka bija atzīmējusies ar "jā", viņš veltīja raidījumu par orgānu ziedošanu. Otrs iemesls – Alīnas milzu empātija un nesavtīgums. Tas meklējams ģimenē. Alīnas mammai Aijai Ansonei ir smagi runāt, jo kopš meitas zaudējuma pagājis mazliet vairāk nekā pusgads. Taču viņa runā, jo vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku Latvijā aizdomājas par šo tēmu. Kādu dienu Alīna esot ieminējusies par orgānu ziedošanu, jo bija veidojusi sižetu. "Teica, ka vēlas izdarīt atzīmi, lai citiem palīdzētu. Es atbalstīju. Kāpēc nepalīdzēt, ja tas iespējams? Iedomājieties katrs sevi tā cilvēka vietā, kuram vajag orgānu. Jūs negribētu, lai kāds palīdz?" vaicā Aija. Tāda empātija un vēlme palīdzēt nav ikdienišķa. Vaicāju Aijai, vai dzimtā ir zaudēts kāds tuvinieks, kam vajadzēja orgānu, vai arī kāds darbojas medicīnā. Nē. Ģimenē palīdzēšana ir pašsaprotama. Trešajā paaudzē visi ir asinsdonori. Par nāves tēmu var runāt brīvi. "Vienīgais, ko par sevi zinām droši, ir tas, ka mirsim. Un nevajag to ignorēt. Tas ir neizbēgami. Iekšējie orgāni ir tikai tādas rezerves daļas, kas vairs nebūs vajadzīgas. Kāpēc tās neatdot kādam, kam noderēs?" Aija uzskata, ka izvēle jāizdara, dzīviem esot, lai tas nav jālemj radiem sēru brīdī tuvā cilvēka vietā. "Apbrīnoju visus, kas spēj savu tuvinieku novēlēt, nezinot pēdējo gribu. Tas ir stipri.".
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023