3.138.174.95
27.04.2024. 20:02:01
Imanta vienmēr bijusi labvēlīga apkaime: jā, deviņdesmitajos gados te dārdēja sprādzieni un šāvieni, bet mūslaikos rajonā notiek vairs tikai zādzības no mašīnām un dzīvokļiem. Mājokļu apzadzējiem šī allaž bijusi īsta Klondaika. "Delfi" pēta Imantas kriminālo vēsturi. Dzīvojamo namu apbūve Rīgas priekšpilsētā Imantciemā sākās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, tomēr par pilnvērtīgu mikrorajonu Imanta pārvērtās tikai septiņdesmitajos, kad privātmāju vietā sāka sliet paneļu daudzdzīvokļu mājas. Sākotnēji tā būtībā bija strādnieku apkaime: lielākā daļa imantiešu strādāja tepat uzbūvētajā rūpnīcā "Radiotehnika". Problēmas, kas krasi vairojās citos guļamrajonos, kur strauji auga gados jauno iedzīvotāju skaits, Imantai gāja garām ar līkumu. Šī apkaime tika uzskatīta par samērā mierīgu un labvēlīgu, bet tad nāca deviņdesmitie gadi ar kriminālo aprindu cīņām un nežēlīgiem noziegumiem, kuru agrāk nebija gandrīz nemaz. 1994. gadā Rīgu satricināja stāsts par "Imantas kanibālu" Dmitriju R. Gados jaunais noziedznieks ne tikai nogalināja sievieti, bet arī pagatavoja no viņas miesas vakariņas, uz kurām uzaicināja arī savu kaimiņieni, kas neko ļaunu nenojauta. Imantā notikusi arī kāda neparasta slepkavība, kuras pamatā bija incests. Viens brālis nogalināja otru – aiz greizsirdības pret māti, ar kuru abi dzīvoja kopā. Imantā risinājušās arī kriminālo aprindu cīņas. 1993. gada vasarā Kurzemes prospektā tika nogalināts firmas "Pils" prezidents Mihails Kuzmins. Tajā pašā gadā Kleistu ielā notika uzbrukums firmas "Meridian" prezidentam: uzbrucēji upuri gaidīja pie garāžas un paguva ievainot rokā. Ar trīs gadu starplaiku Kurzemes prospektā divreiz uzbrukts noziedzīgajās aprindās zināmajam Valērijam Berlinam jeb "Čigānam". Pēc pirmā uzbrukuma Berlins izdzīvoja, tomēr 2000. gadā slepkavas savu iesākto darbu noveda līdz galam.