Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 23:33
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
"Kad mēs augām, spēlēšanās notika pagalmā, vakarā mājās nevarēja sasaukt," – frāze, ko bieži dzirdam dažādos kontekstos, kad runā par mūsdienu jaunās paaudzes audzināšanu. Toreiz nebija nekādu mobilo telefonu, televīzijā vidēji reizi dienā bija iespēja paskatīties kādu multeni, nerunājot nemaz par kaut kādām mistiskām videospēlēm – un vēl tiešsaistē! Kas tā tāda? Šobrīd dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kuram pielāgojas – cits labāk, cits sliktāk – arī bērni. Nu jau daudzus gadus parādījies arī termins "datoratkarība". Un arī, runājot par plaši izplatīto vardarbību sabiedrībā, nereti atsaucamies uz datoriem, sak, pie vainas visas tās spēles, filmas. Vai nudien tas tā ir? Izrādās, ka nav gan. Un to apliecina ilgtermiņā veikti pētījumi. Ja cilvēkam ir nosliece uz agresīvu uzvedību, iespējams, spēles to var apslāpēt. Tomēr šādam viedoklim, kas sniedz daudz plusu spēlēm, nepiekrīt visi. Neiropsiholoģe Anita Zdanoviča sarunā ar "Delfi" apgāž vairākus mītus par "sliktajām" videospēlēm, vienlaikus norādot, ka, protams, kas par daudz, tas par skādi – tajās pavadītais laiks nevar būt neierobežots. Savukārt divu bērnu tēvs Rihards Čerkovskis stāsta, kāpēc viņa ģimenē pieņemts lēmums bērniem liegt pieeju jebkādiem ekrāniem. Neiropsiholoģe stāsta, kā gadu gaitā mainījusies nostāja pret to, ir vai nav videospēlēm saistība ar vardarbības pieaugumu: "2000. gadu sākumā APA izdotajās vadlīnijās bija norādījusi, ka redz skaidru sakarību starp agresiju un videospēlēm. 2015. gadā šī pati organizācija nāca klajā ar vēstījumu, ka šo sakarību skaidri neredz, bet 2020. gada, kad tapa APA pēdējās izdotās vadlīnijas, dati liecina, ka nevar pieņemt nekādas cēloņsakarības starp videospēļu spēlēšanu un agresīvu uzvedību." Ko dara šajos pētījumos? Tajos, piemēram, iesaista bērnus un eksperimentālā laboratorijā liek spēlēt spēles, ko viņi dara pirmo reizi, un pēc to spēlēšanas uzreiz pavaicā: "Kā tu jūties, vai neesi kļuvis dusmīgāks u. tml.?" Atziņas pēc šiem eksperimentiem ir tādas, ka uzreiz pēc tam, kad bērns spēlējis vardarbīgu spēli, viņam ir paaugstināts satraukums. Vēl mulsinoši var šķist, ka uzreiz pēc spēlēšanas bērns var šķietami nepamatoti sākt kliegt, grūstīties. Bet gandrīz 30 gadu laikā, kopš sākti pētījumi par šo tēmu, nav saskatāmi nekādi ilgtermiņa efekti. Tātad – uzreiz pēc spēles bērns var uz brīdi kļūt satrauktāks, bet tas neparādās ilgtermiņā reālās dzīves datos, piemēram, noziedzībā. Zdanoviča norāda, ka kopš 90. gadiem, kad sāka pētīt šo jautājumu, attīstītajās valstīs aptuveni uz pusi ir samazinājies jauniešu izdarīto likumpārkāpumu skaits.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023