Rīga 17°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 14. maijs 10:47
Vārda dienas: Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis
2020. gadā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu gadadienā "Delfi" aprunājās ar ievēlēto Baltkrievijas prezidenti Svjatlanu Cihanousku par protestiem, to ietekmi uz baltkrievu diktatora Aleksandra Lukašenko pozīciju Krievijas un Ukrainas karā, par bruņotas pretošanās perspektīvām Baltkrievijā, par represijām, "Vagner" draudiem Baltijas valstīm, kā arī Krievijas un Baltkrievijas opozīcijas stāvokli trimdā. Atgādinām, ka Cihanouska par Baltkrievijas prezidenta kandidāti kļuva, stājoties sava vīra, Sergeja Cihanouska, vietā. Viņš pēc Lukašenko pavēles tika apcietināts, sākoties pirmsvēlēšanu kampaņai. Svjatlana, iegūstot gandrīz 80 procentus balsu, 2020. gada 9. augustā kļuva par ievēlēto prezidenti. Tomēr vēlēšanu rezultāti tika falsificēti par labu Aleksandram Lukašenko, bet tiem sekojošie masu protesti apspiesti ar spēku. Tūkstošiem protestu dalībnieku tika saņemti gūstā un nežēlīgi spīdzināti Baltkrievijas cietumos. Īpaši nežēlīgi spīdzināja sievietes un tos, kas runāja baltkrievu valodā. Svjatlana Cihanouska un viņas līdzgaitnieki, kā arī desmitiem tūkstošu protestētāju bija spiesti bēgt no Baltkrievijas, viņi tagad atrodas trimdā. Svjatlanas vīrs Sergejs Cihanouskis pašlaik atrodas cietumā Baltkrievijā. Kopš 2020. gada prezidenta vēlēšanām pagājuši trīs gadi. Protesti tika nežēlīgi apspiesti. Baltkrievija tika ievilkta Krievijas un Ukrainas karā. Kā tagad, pēc visiem šiem notikumiem, izskatās vēlēšanu iznākums un tam sekojošie protesti, kas tolaik šķita pilnībā izgāzušies? Nepiekrītu tam, ka
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023