Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 12. oktobris 05:56
Vārda dienas: Kira, Valfrīds
Kamēr pa Mēness virsmu braukā Ķīnas rovers un amerikāņi plāno atgriešanos ar astronautiem, no starptautiskās kosmosa izpētes aprites izkritusī un pēc iebrukuma Ukrainā izolētā Krievija cer atjaunot kādreizējo prestižu, kļūstot par pirmo valsti, kas nosēdinājusi zondi tuvu Mēness dienvidu polam. 21. augusts rādīs, vai Kremlim būs iespēja padižoties, vai gaidāma kārtējā izgāšanās. Pēdējos 30 gados ar dziļā kosmosa izpētes zondēm Krievijai diez ko labi nav gājis. Ir pagājuši gandrīz 50 gadi, kopš PSRS un tās mantiniece Krievija pēdējo reizi nogādāja zondi uz Mēness. Un gandrīz 40 gadi, kopš pēdējo reizi veiksmīgi devās tā dēvētajā dziļajā kosmosā, aiz zemās Zemes orbītas. Nedaudzie Krievijas mēģinājumi nosūtīt zondes uz Marsu un tā pavadoni Fobosu jau pēc PSRS sabrukšanas ar blīkšķi izgāzās. Tikmēr ASV roveri gadiem ilgi šiverē pa sarkano planētu, bet ķīniešu robots pēta Mēnesi, kur tuvākajā desmitgadē jāatgriežas arī amerikāņu astronautiem. Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV un Eiropas kosmosa industrija sarāva saites ar Krieviju, iedzenot ķīli vairākos sen plānotos sadarbības projektos. Nu Kremlis apņēmies atjaunot prestižu un pierādīt, ka Krievija ir kosmosa lielvalsts titula cienīga. Koncentrējās uz klātbūtni Zemes orbītā Ja 60. gadu sākumā šķita, ka PSRS kosmosa sacīkstēs ar ASV uzvarēs, tad 60. gadu beigās bija skaidrs, kurš ir čempions. Pirmo mākslīgo pavadoni, pirmo vīrieti un sievieti kosmosā ātri vien aizēnoja "Apollo" fantastiskie sasniegumi un pirmie cilvēki uz Mēness.
Portāla redakcija atrodas: Dēļu ielā 4-8, C ieeja, 3. stāvs, Rīga, LV-1004
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 06.04.2021 līdz 26.08.2023