- Maciņš kļūs plānāks – ražotāji brīdina par pārtikas produktu sadārdzināšanos
Patērētājiem šajā gadā maciņš būs jāatver plašāk, un visdrīzāk Latvijas iedzīvotāji šogad izjutīs plaša patēriņa cenu pieaugumu, uzņēmumiem cenšoties atgūt pērn zaudētos ienākumus un segt izmaksas, kas radušās pandēmijas dēļ. Kviešu, kukurūzas, sojas pupiņu, dārzeņu eļļas un citu pārtikas izejvielu cenas pēdējo mēnešu laikā ir strauji pieaugušas, signalizējot, ka pirkuma čeka summa tuvākajā laikā pieaugs, bet maciņi kļūs plānāki. Pārtikas izejvielu cenu indeksi ir vairāku gadu augstākajā līmenī, un ir skaidrs, ka par to maksās patērētājs.
- Vai iecienītie zīmoli atgriezīsies Rīgas centra ielās
Rīgu laiku pa laikam mēdz pielīdzināt barankai ar uztūkušām malām, bet tukšu vidiņu. Pēdējos gados iedzīvotāji aizplūda no centra, un arī daudzu ēku pirmie stāvi liecina, ka bizness attīstībai izvēlas citas vietas. Kā pandēmija un tirdzniecības centru ierobežojumi maina veikalnieku skatu uz šo Rīgas daļu? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, jāatgādina, ka kopš šā gada 7. aprīļa darbu klātienē atsākuši visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, savukārt iepirkšanās centri, kā nu spēdami, mēģina organizēt tirdzniecību ārpus telpām un aicina valdību pārskatīt šo lēmumu. Ceturtā daļa – tukša Vēl pirms Covid-19 otrā viļņa un tam sekojošajiem ierobežojumiem nekustamā īpašuma uzņēmums "Colliers" veica izpēti par komercplatību pieejamību un aizpildījumu tieši Rīgas centrā. Ēku pirmajos stāvos centrā un tā perifērijā kopumā ir ap 445 tūkstošiem m² iznomājamo platību. Aptuveni 108 tūkstoši kvadrātmetru (jeb gandrīz ceturtā daļa) pagājušā gada rudenī bija tukši un pieejami, bet no šīm telpām nomai aktīvi tika piedāvātas komercplatības 53,8 tūkstošu kvadrātmetru apjomā.
- Radīts Latvijā, ražots Ķīnā. Dizainera Rodiona Zeņeviča rotaļlietas
Lai gan bērnībā jelgavnieks Rodions Zeņevičs, kā jau daudzi, ar draugiem skraidīja pa pagalmu ar rotaļu pistolīti un šāva no paštaisīta loka, tomēr viņa iecienītākā rotaļlieta bija "Lego" klucīši. Katrā dzimšanas dienā vai citos svētkos mazais Rodions saņēma kādu komplektu un allaž no sirds priecājās. Iespējams, mīlestība uz šāda veida rotaļlietām viņā iesēdās uz mūžu, jo tagad, pieaugušā vecumā, viņš pats radījis ko līdzīgu – moduļu tipa rotaļlietas "Knop Knop", kas nu sāk ceļu pie pircējiem daudzviet pasaulē. Par to, kā Rodions jau kopš bērnības devies dizaina pasaules virzienā, kā radās ideja par "Knop Knop" un cik garš ceļš bijis, līdz rotaļlietas prototips pārtapa īstā produktā, kas bija pirmie tā testētāji, kam domātas šīs rotaļlietas un cik liela loma biznesa idejas realizēšanā bijusi ģimenei, sarunā "Zoom" platformā portālam "Cālis" stāsta dizainers Rodions. No mazām dienām topošais dizainers? Rodionam tagad ir 32 gadi un iegūts bakalaura grāds, studējot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Funkcionālā dizaina apakšnozarē. Taču jau pirms augstskolas, faktiski visu bērnību, viņš bijis saistīts ar vizuālo mākslu. Rodions dzimis Rīgā, bet, kad viņam bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz Jelgavu, nu gan viņš atkal atgriezies Rīgā. Mācoties sākumskolā, viņš apmeklējis zīmēšanas pulciņu, bet pamatskolas laikā – maksas nodarbības mākslas skolā, kur pasniedzēja arī pamanījusi viņa īpašos talantus un ieteikusi turpināt izglītoties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (kādreiz tautas valodā saukta par "lietišķajiem" – aut.). Šai skolai sekoja studijas LMA, un, gatavojot bakalaura darbu, Rodions izstrādāja bērniem domātu izklaides objektu – piepūšamo atrakciju konstruktoru "Kliko".
- Ja ļaus lidot, peļņa atgriezīsies. Intervija ar 'airBaltic' vadītāju
Nesen Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņoja par plāniem oktobrī atklāt savu bāzi lidostā "Rīga", kas vēsturiski ir "airBaltic" mājas un kur līdz šim "Ryanair" bija atturējusies izvietot savas lidmašīnas. Plānoti arī jauni maršruti, kopumā ziemas sezonā no Baltijas piedāvājot jau vairāk nekā 100. "airBaltic" piedāvā 96 maršrutus no Baltijas valstīm. Vai "Ryanair" var apdraudēt nacionālās aviokompānijas līdera pozīcijas pašmāju tirgū, vai tomēr tas ir ļoti skaidrs signāls, ka nozare ir uz atlabšanas ceļa? Par to, kad atkal lidosim, par plāniem atkal krietni palielināt komandu, sagaidīt jau 32 lidmašīnas savā flotē līdz gada beigām, iespējamām investīcijām un biļešu cenu prognozēm "Delfi" sarunājās ar Martinu Gausu.
Aizvadītais gads aviokompānijām bijis ļoti smags. Pērnpavasar Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi. "airBaltic" gan organizēja arī repatriācijas reisus, lai palīdzētu valstspiederīgajiem atgriezties Latvijā, tomēr visu gadu aviokompānija saskārusies ar dažādiem ierobežojumiem un lidmašīnas nācies turēt uz zemes. Krīzes laikā "airBaltic" izlēma par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Nu gads ir apkārt, bet pieņemšana atpakaļ vēl jāpagaida. Jāpiebilst, ka, solidarizējoties ar atlaistajiem, mēnešos, kad lidmašīnām bija jāstāv angārā lidojumu aizlieguma dēļ, arī pats Gauss par darbu algu nesaņēma.
Šogad lidosiet 96 maršrutos no visām trim Baltijas valstīm. Kad "Ryanair" atklās bāzi Rīgā, viņiem būs vismaz 101 maršruts. Maršrutu skaits nav vienīgā lieta, kas padara par tirgus līderi, bet tik un tā tas ir liels skaits un nopietna konkurence.
Mēs lidojam pēc pavisam citas sistēmas nekā "Ryanair". "airBaltic" galvenais bizness ir koncentrēts Rīgā kā galvenajā bāzē (hub – angļu val.). Līdzīgi kā "Lufthansa" lido no Frankfurtes vai KLM no Amsterdamas. "airBaltic" lido arī daudz biežāk. Ja mēs mainītu šo modeli un izmantotu visas lidmašīnas, kas mums ir Baltijā, lai vienkārši lidotu uz ļoti daudziem galamērķiem, mums to, protams, būtu vairāk. Labākais indikators, ko izmanto nozarē, lai mērītu tirgus daļu, ir pasažieru skaits, ko pārvadā no lidostas. Un šajā rādītājā esam līderi ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā un Viļņā. Tā tas arī paliks, ja vien kāda aviokompānija Baltijā neizvietos vairāk lidmašīnu nekā "airBaltic".
- Kokmateriālu cenām straujš kāpums; sadārdzinās mēbeles un moduļu mājas
Daļai kokmateriālu cena pēdējā laikā uzšāvusies augstu gaisā, sadārdzinot arī mēbeles, koka taru, paletes, moduļu mājas un citus koka izstrādājumus. Ražotāji atzīst – nav izslēgta turpmāka piegāžu kavēšanās un tālāks cenu pieaugums. Sadārdzinājums un iztrūkums – visur Cenu pieaugums vērojams gan Eiropā, gan aiz okeāna un arī daudzu pasaules valstu ražotāji pauž satraukumu par esošo situāciju, uzsverot, ka ir ārkārtīgi grūti gan prognozēt turpmāko cenu dinamiku, un produkta cenu mainīt vairākas reizes, kā arī izpildes termiņus, un situācija turpina sarežģīties.
- 'Tikai ne manā pagalmā.' Intervija ar Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītāju
Pērn Latvijā netika uzbūvēts neviens jauns vēja parks, vienlaikus Latvija parakstīja saprašanās memorandu ar Igauniju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka veidošanu Baltijas jūrā. Turklāt aprīļa beigās Igaunijas uzņēmums "Eesti Energia" un Dānijas atjaunīgo energoresursu (AER) uzņēmums "Ørsted" atklāja plānus par pirmā atkrastes vēja parka izveidi Rīgas jūras līcī līdz 2030. gadam, tas ietver arī Latvijas teritoriālos ūdeņus. Portāls "Delfi" intervijā ar Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītāju un SIA "Fortum Latvia" valdes priekšsēdētāju Andri Vanagu diskutē par situāciju vēja enerģētikas nozarē Latvijā, iedzīvotāju attieksmi pret vēja parku izveidi un iespējamiem risinājumiem, lai ieguvēji būtu visas puses.
Kā šobrīd vērtējat vēja enerģijas reputāciju Latvijā?
Atjaunojamās enerģijas reputācija Latvijā vairākus gadus ir tikusi apzināti grauta. Šobrīd tā nav pati labākā, bet vienlaikus sabiedrība atbalsta atjaunojamās enerģijas izmantošanu arvien vairāk. Tie ir divi pretēji redzējumi. Vēja enerģijas asociācijas aptauja, ko ik gadu veicam kopā ar SKDS, rāda, ka 70–80% sabiedrības atbalsta arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Cilvēki cenšas dzīvot dabai draudzīgi. Tehnoloģijām attīstoties, atjaunojamo enerģiju var saražot daudz lētāk, līdz ar to tiek izvirzīti arvien ambiciozāki mērķi pārejai no fosilās enerģijas.
Kas grauj šo reputāciju?
Latvijā ļoti daudz debatēts par to, cik slikta ir atjaunojamā enerģija, jo tā ir ļoti dārga.
- Būvniecības nozarē aug cenas. Kurš par to maksās?
Cenu kāpums šobrīd ir novērojams gandrīz visām izejvielām, portālam "Delfi" apliecina Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. Arī būvnieki atzīst, ka būvēt kļuvis dārgāk – būvmateriāli ir sadārdzinājušies, un pagaidām nav pazīmju, ka šī tendence tuvākajā laikā mainīsies.
Savukārt būvmateriālu tirgotāji vispār nevēlas izteikties par šo tematu.
Būvmateriālu ražotāju asociācijā ietilpst tādi lieli Latvijas ražotāji kā "Sakret", "Knauf", "Bauroc", "Lode" "Dzelzsbetons MB" un citi.
Kā norāda Jākobsons, galvenais iemesls būvmateriālu izejvielu cenu pieaugumam esot lielais pieprasījums pēc izejvielām, kas skar visas nozares.
"Visā pasaulē iegulda līdzekļus, lai "sildītu" Covid-19 skarto valstu ekonomikas. Jāmin arī lielo izejvielu ražošanas uzņēmumu problēmas, ASV tirgus straujo izaugsmi, ASV sankcijas pret Ķīnu. Izjūtams arī jūras konteineru iztrūkums. Asociācijā vērsušies arī atsevišķu valstu vēstniecību pārstāvji ar lūgumu sniegt informāciju par iespēju Latvijā iegādāties atsevišķas izejvielas, galvenokārt ķīmijas ražojumus, kuras nepieciešamas ražošanas uzņēmumu darbam," stāsta Jākobsons.
- Atstās naudu Valkā? Igauņi bažīgi par 'degvielas tūrismu' uz Latviju
2020. gada vasarā Igaunijas valdība, vēloties atbalstīt pandēmijas iedragāto ekonomiku, samazināja akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, pielīdzinot to Lietuvas līmenim. Nu, kad ir atlicis vairs tikai gads pirms nodoklim būtu jāatgriežas vecajā — Baltijā augstākajā — līmenī, degvielas tirgotāji pauž bažas, ka tas negatīvi ietekmēs virkni nozares un piespiedīs gan kravu pārvadātājus, gan privātpersonas uzpildīties citviet, piemēram, Latvijā. Savukārt Latvijas Bankas eksperte Ieva Opmane norāda, ka šī ietekme vistcamāk būs salīdzinoši neliela un, ņemot vērā privātpersonām ierobežotās iespējas transportēt degvielu līdzīgas ainas kā ar "alkohola tūristiem" pirms pāris gadiem, degvielas uzpildes stacijās Valkā un Salacgrīvā nepieredzēsim. Arī Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Virši" vadītājs Jānis Vība norāda, ka uzņēmums neplāno īpaši gatavoties "degvielas tūristiem.".
- Ceram, ka mūsu klienti nav antivakseri. 'FlyMeAway' īpašnieks Sedlenieks par tūrisma nākotni
Tūrisma nozare nezaudē optimismu, cerot uz nerimstošo ceļotprieku un, protams, vakcināciju pret Covid-19. Jau šobrīd piedāvājumā ir atpūtas braucieni, taču cilvēkiem, pat ja viņi ir vakcinēti, pēc atgriešanās ir jāievēro pašizolācija, tāpēc daudzi tos nevar atļauties tieši laika dēļ, stāsta īso brīvdienas ceļojumu tūroperatora "FlyMeAway" īpašnieks Jurģis Sedlenieks.
Šobrīd viņš savu laiku velta savam jaunajam biznesam – Pāvilostas viesnīcai "Otto Hotel & Sun", kas atvērta pašā pandēmijas "plaukumā", taču uzrāda gana labus darbības rādītājus. Intervijā uzņēmējs atklāj, vai ceļojumi turpmāk varētu būt dārgāki un kāpēc tieši Pāvilosta tik daudzus piesaista.
Pašu zemes apceļošana un reģionālais tūrisms arī šovasar būs pieprasīti, atzīst eksperti, akcentējot, ka šis gads tūrismā kopumā ir ieskanējies uz salīdzinoši optimistiskākas nots.
Cerībā uz vakcināciju
"FlyMeAway" (SIA "Baltic Ad Hoc") ir izveidots 2009. gadā, tas ir nišas tūroperators, kurš piedāvā ceļotājiem nokļūt vietās, uz kurām no Latvijas netiek nodrošināti regulārie reisi. Braucieni tiek organizēti tā, lai aizņemtiem cilvēkiem pēc iespējas mazāk būtu jākavē darbs, – galvenokārt svētku brīvdienās. Covid-19 pandēmijas pirmo gadu uzņēmums ir pabeidzis ar apgrozījumu nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro, kas ir aptuveni pieckārtīgs samazinājums, salīdzinot ar 2019. gadu.
"Mūsu reisi vienmēr ir "sarkanajos" datumos, paspējām aizlidot Jaungada svētkos, rezultāti tika ieskaitīti 2020. gada finanšu datos," skaidro Jurģis Sedlenieks. Vēlāk, Lieldienās, un arī turpmāk lidojumi vairs nenotika. "Gada pirmajos mēnešos par Covid-19 runāja, bet līdz galam nebija skaidrs, kas tas ir, līdz ar to kolēģiem nozarē arī diez vai apgrozījums ir nulle, jo kaut kas pirmajos divos mēnešos notika," viņš piebilst.
- Kā Lietuva pērn izvairījās no ekonomiskiem satricinājumiem un pamanījās sagādāt algas kā Maskavā
Lai gan pirms gada, kad sākās pandēmija, Lietuvas Banka prognozēja Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu divciparu (–11,4%) apmērā, tomēr valsts ekonomika pārvarēja 2020. gada izaicinājumus un gadu beidza ar vismazāko IKP kritumu eirozonā kopumā. Kā Lietuvai izdevās izvairīties no lieliem ekonomiskiem satricinājumiem 2020. gada pandēmijā, kādā noskaņojumā Lietuva sagaidīja pavasari, un kādi ekonomiskie izaicinājumi to gaida šogad? Atbildes uz šiem būtiskajiem jautājumiem meklējām kopā ar trīs valstī pazīstamiem ekonomistiem, viņu sniegtajos pārskatos un prognozēs. Izrādās lietuvieši, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, ar visai optimistisku skatu lūkojas tuvākajā nākotnē, turklāt pirmo reizi pēc ilgāka perioda Lietuvā atgriežas vairāk valstspiederīgo, nekā emigrē strādāt ārvalstīs.
- E-komercijas uzvaras gājiens: vai pietiks spēka turpināt pēc pandēmijas
Lai arī vakcinācijas tempi Latvijā nav ātri un ierobežojumi tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā tiek saglabāti konstanti mainīgi, mēs stingri dodamies pandēmijas uzvarēšanas virzienā. Tas savukārt nozīmē, ka mainīsies arī noteiktu nozaru spēku samērs atkarībā no tā, kur iedzīvotājiem būs iespēja tērēt savu naudu. Cīņa nav galā, un pārmaiņas nebūs momentānas, tomēr ir skaidrs, ka viena no nozarēm, kuras tirgus pieaugums pandēmijas laikā ir bijis ievērojams, ir e-komercija un ar to saistītās jomas. Līdz ar to portāls "Delfi" vērtēja, kā turpmāk attīstīsies e-komercija Latvijā, vai cilvēki būs noguruši lielu daļu veicamā darīt ar ekrānu starpniecību, vai arī digitālā pieredze turpinās paņemt arvien lielāku daļu laika. "Līdz šim e-komercija Latvijā ir bijusi tādā kā pabērna lomā. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020. gada datiem, preces vai pakalpojumus internetā pārdeva 15,5% Latvijas uzņēmumu. Iepirkšanās paradumu maiņa, visticamāk, ietekmēs arī citu nozaru uzņēmumus," teic "Erst Finance" izpilddirektors Arnis Blūmfelds. "Kad pandēmijas sākumā tradicionālā mazumtirdzniecība tika ierobežota un cilvēkus pārņēma bailes, gan pircēji, gan preču pārdevēji pārcēlās uz tiešsaisti, tā veicinot tiešsaistes iepirkšanos un to pircēju piesaisti, kuri pirmo reizi izmēģināja šāda veida iepirkšanos. Rezultātā apjomi pieauga neticami ātri, pat ātrāk, nekā mēs sākotnēji paredzējām," atzīst "Pigu grupas" izpilddirektors Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys). Daudzi uzņēmumi, redzot, ka pandēmija un tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumi ieilgst, meklēja iespējas pastiprināt savu klātbūtni digitālajā vidē. Pat tāds savas nozares smagsvars kā SIA "Depo DIY", kas reģistrēta 2004. gadā un kopš uzņēmuma darbības sākuma tradicionāli darbojās tikai klātienes režīmā, pagājušā gada beigās atvēra veikalu internetā.
- Robotiem pagaidām saka nē. 'Liepkalni' par ģimenes biznesu, konkurenci un maizes cenu
Ilgstoši strādāt situācijā, kad nezini, ko nesīs rītdiena, ir bijis grūti un izaicinoši, bijis arī "jāsavelk jostas", bet galvenais ir palēnām virzīties uz priekšu, daudz neskatoties apkārt un vadoties pēc savām sajūtām, ko gaida patērētājs, sarunā ar portālu "Delfi" atzīst maiznīcas "Liepkalni" izveidotājs Dagnis Čākurs un viņa meita Agne Čākure.
Dagnis Čākurs uzsver, ka "Liepkalnus" viņš nesauc par biznesu, bet gan par savu dzīvesveidu, tieši tādēļ jebkādās sarunās par iespējamu uzņēmuma pārpirkšanu pat neielaižas.
Saistībā ar savulaik izsapņoto "Sēnītes" atdzīvināšanu dibinātais uzņēmums "Sēne" tagad pārtapis par akciju sabiedrību "Liepsaime", iegādāts īpašums, kurā tiks attīstīta pārtikas ražošana un sabiedriskā ēdināšana. Arī citi maizes ražotāji portālam “Delfi” atzīst, ka šobrīd valda neskaidrība par nākotni un prognozes par šo gadu izteikt vēl pāragri.
Kāda bijusi Covid-19 uzliesmojuma ietekme uz "Liepkalnu" darbību?
Dagnis Čākurs (D.Č.): Ir jānopūšas atceroties, kā tas viss sākās pagājušā gada martā un kā turpinājies. Vistrakāk tas Latvijā ir skāris "Liepsalas", kur ir kafejnīca. Tas ir ceļa malā, ārpus pilsētas. Protams, cilvēki ienāk, ir kas paņem kafiju līdzņemšanai, ir kas pasūta produkciju, bet kritums ir ievērojams. Ļoti grūti ir bijis strādāt situācijā, kad nezini, ko nesīs rītdiena. Kad pagājušajā gadā tika ieviesta ārkārtas situācija, ierobežojumi tika pastiprināti pakāpeniski. Tādā satraukumā ir bijis jādzīvo, tai skaitā brīdī, kad Igaunija, uz kurieni mēs vedam savu produkciju, vēra ciet robežas. Mēs pat naktī no Rūjienas braucām skatīties, vai mūsu produkcija tiks pāri robežai. Uzņēmējam jau visu laiku ir tādā 24/7 režīmā jābūt visā iekšā, bet šī Covid-19 situācija visu vēl vairāk sarežģī.
Visās vietās darbība turpinās?
D.Č.: Protams, ar izmaiņām, bet turpinās.
Kuras produktu kategorijas cietušas visvairāk?
- Neauglības diagnoze mūsdienās nereti kļuvusi ļoti komerciāla, atzīst 'MyClinic' vadītājs
Neauglības klīnika "My Clinic Riga" nesen piesaistījusi jaunu investoru – Polijas uzņēmumu, un nākotnē turpinās attīstīt gan neauglības ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu, gan citus. Klīnikas vadītājs Māris Arājs intervijā stāsta par to, kā veicās ar finansējuma piesaisti klīnikai tās darbības sākumā gan to, kādēļ neauglības diagnoze bieži vien kļūst par komerciālu pasākumu.
Neauglības klīnika "My Clinic Riga" nesen piesaistījusi jaunu investoru – Polijas uzņēmumu, un nākotnē turpinās attīstīt gan neauglības ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu, gan citus. Klīnikas vadītājs Māris Arājs intervijā stāsta gan par turpmākajiem plāniem, gan par to, kā pandēmija ietekmējusi medicīnas tūrismu Latvijā, kādēļ pieaug neauglības klīniku pacientu skaits, kāda ir sadarbība ar apdrošinātājiem un min valsts atbalsta sistēmas priekšrocības un trūkumus.
Savukārt nozares pārstāvji portālam "Delfi" raksturoja pašreizējo situāciju neauglības ārstēšanas jomā un to, kādēļ ārvalstu pacienti izvēlas Latvijas klīnikas.
Kā pandēmija ietekmējusi nozares darbību un tieši Jūsu klīniku, jo saprotams, ka medicīnas tūrisms patlaban ir apstājies?
Kad pirms 3 gadiem veidoju klīniku, biznesa plāna struktūra tika balstīta, ņemot vērā to pieredzi, ko biju ieguvis, strādājot iepriekšējā darbavietā – "EGV Klīnikā", un plāns bija orientēties gan uz vietējiem klientiem, gan tūristiem. Klīnikas stratēģija paredzēja medicīnas tūristu pieaugumu ik gadu, piemēram, pirmajā gadā prognozējot 10% no kopējā pacientu skaita, otrajā gadā – 20%, un plāns tika balstīts uz optimistiskām prognozēm. Realitātē gan nekas no šī plāna nepiepildījās – pirmajā gadā bija tikai daži ārvalstu pacienti, nākamajā gadā – nedaudz vairāk, tāpēc brīdī, kad sākās pandēmija, mūsu pacientu vidū nebija milzīgs skaits medicīnas tūristu, aptuveni 10-15% no kopējā skaita, ko ietekmēja Covid-19 ierobežojumi.
- Gausās vakcinētājvalstis: cik būtiski atpaliks to ekonomika
Vakcinācijai ir ļoti būtiska loma, lai atgrieztos pie straujākas ekonomiskās izaugsmes. Tomēr to, cik lielā mērā pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi ietekmē valstu ekonomiku, nosaka daudzi faktori, piemēram, iekšējā tirgus lielums, eksporta un importa struktūra, īpaši skarto nozaru īpatsvars ekonomikā u. c. Tomēr – jo mazāki ierobežojumi un uz īsāku laiku, jo mazāka ietekme uz valsts ekonomiku, budžetu, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Valstis, kas, pateicoties veiksmīgākam vakcinācijas procesam, ātrāk "atvērs" savas ekonomikas, īstermiņā gūs attīstības priekšrocības. Vienlaikus globālā ekonomika šobrīd ir ļoti cieši saistīta, un tās valstis, kuras ātrāk tiks galā ar vakcināciju, tiešā vai netiešā veidā stimulēs savus partnerus.
"Valstīm, kas kontrolē saslimstību ar iespējami mazākiem ierobežojumiem, ekonomiski veicas labāk. Un tajās, kuras jau sasniegušas atzīstamu vakcinācijas līmeni, piemēram, Izraēla, Apvienotā Karaliste, saslimstība iet mazumā, kas, saprotams, uzlabo arī ekonomikas perspektīvas. ASV saslimstība nedaudz pieaug, bet vakcinēšanas tempi riskus dzen uz leju," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pirmrindniekos vakcinācijas tempos ir Izraēla, kur abas vakcīnas devas saņēmuši jau aptuveni 60% iedzīvotāju, jauno gadījumu skaits ir būtiski sarucis un ekonomiku ir izdevies lielā mērā atvērt. "Skaidrs, ka tas nes strauju aktivitātes atgriešanos, mazina neskaidrību un viennozīmīgi nostāda Izraēlu uz straujākas, mazāk svārstīgas attīstības ceļa," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
- Cenu kritums, citu veikalu slēgšana – kā pircējs izjutīs jaunu zemo cenu veikalu ienākšanu?
Pēdējo mēnešu laikā par jaunu veikalu atvēršanu un esošo tīklu paplašināšanu paziņojuši vairāki ārvalstu zemo cenu veikalu tīkli – līdztekus "Lidl", kas lēnā garā jau vairākus gadus turpina savu veikalu iekārtošanu, par plāniem iekarot katru Latvijas pilsētu paziņojis Krievijas zemo cenu tīkls "Mere", kā arī par strauju paplašināšanos ziņojis arī lētu preču veikals "FixPrice".
Portāls "Delfi" skaidro, kas liek šiem veikaliem patlaban skatīties uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm – cilvēku vēlme iegādāties lētas preces, pandēmijas ietekme vai kas cits un kāda būs esošo veikalu tīklu stratēģija, gaidot konkurentus?
Ne visi gatavi
Skaidrs ir viens – vadoties pēc mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pieredzes, zemo cenu veikalu tīklu ienākšana Latvijā esošajiem veikalu tīkliem liks sakopot spēkus un aktīvāk domāt par jaunām stratēģijām, un nav izslēgts, ka kāds savas tirgus pozīcijas zaudēs straujāk nekā citi.
Lietuvā strādā gan "Lidl", gan "Mere" un nesen izskanējušas ziņas arī par Eiropā iecienītā veikalu tīkla "Aldi" plāniem ieiet šajā tirgū. Lietuvas cenu salīdzināšanas portāla "Pricer.lt" pārtikas divīzijas menedžeris Petras Čepkauskas stāsta, ka Lietuvā patlaban darbojas 55 "Lidl" veikali un 9 "Mere" veikali.
- Kredītkartes bez ceļojumiem nenoput – kā mainījušies iedzīvotāju tēriņi
Nav gluži tā, ka Latvijas iedzīvotāji no kredītkartēm izvairītos kā velns no krusta, tomēr salīdzinājumā ar parastajām maksājumu kartēm tās ir mazāk iecienītas. Biežāk tās izmanto sievietes, bet kredītlimiti augstāki ir vīriešiem. Pandēmijas laikā karšu lietošanu ceļojumu vajadzībām aizstājusi iepirkšanās, turklāt ir mainījusies tēriņu "ģeogrāfija".
Pēc 2020. gada pēdējā ceturkšņa datiem, no vairāk nekā diviem miljoniem Latvijā izsniegto karšu tikai nedaudz vairāk par 10% bijušas kredītkartes, šādu informāciju ir apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Pērn pēdējā ceturkšņa laikā tieši ar kredītkartēm ir veikti 5,5 miljoni pirkumu par kopējo summu 135 miljoni eiro.
Vēl 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā darījumu interneta vidē topā bija norēķini par viesnīcām, aviobiļetēm, aktīvi nauda tērēta par ceļojumiem, transportam/auto rezervēšanai. Līdz ar pandēmiju šajās jomās sekoja kritums, taču palielinājās darījumi ēdināšanas nozarē, kā arī veikalos, kur tirgo apģērbu, liecina “SEB bankas” dati.
Tikmēr, iepērkoties tradicionāli (ne-internetā), gada griezumā no 2019. gada pēdējā ceturkšņa līdz pērnā gada 4. ceturksnim pirmajā vietā bijuši darījumi lielveikalos, kam seko citas tirdzniecības vietas, bet 3.–5. vietu dalījušas viesnīcas, restorāni, celtniecības lietu veikali.
- Alkohola tirgotavas atvērtas, sporta veikali slēgti. Intervija ar 'Sportland' valdes locekli
Ar Covid-19 uzliesmojumu saistīto ierobežojumu ietekme uz sporta preču tirgotāja "Sportland" darbību ir bijusi dramatiska, atzīst uzņēmuma valdes loceklis Sandijs Pinkulis. Vienlaikus viņš akcentē, ka mērķis joprojām ir attīstība, tai skaitā pandēmijas pavērto iespēju izmantošana. Intervijā portālam "Delfi" viņš teic, ka attālinātais darbs, kad biznesa un darba attiecības ar cilvēkiem ilgstoši jāveido, veroties sienā un datorā, nav viņa komforta zona. Līdz ar pandēmiju agresīvāki kļuvuši gan pircēji, gan konkurence mazumtirdzniecības sektorā. Sporta preču pircējiem Covid-19 gan nesis arī pozitīvas tendences – attīstījusies tirdzniecība internetā un vērojams būtisks cenu samazinājums. "Sportland" grupa darbojas visās Baltijas valstīs, Latvijā – jau divdesmit gadus. Laikam ritot, zīmolu un veikalu skaits ir dinamiski audzis. Šobrīd Latvijā darbojas 30 veikali, tai skaitā "Sportland", "Sports Direct", "Sportland Outlet", "Timberland" un citi, pārstāvot aptuveni 25 pasaulē zināmus zīmolus. Kāds finansiāli uzņēmumam Latvijā bijis aizvadītais gads? Un kāds iesācies šis gads? Skaidrs, ka pandēmija ir ieviesusi ļoti daudz korekciju. Pagājušais gads nav bijis viegls, kā jau visiem. Un grūti ir joprojām. Īpaši tas jāsaka par Covid-19 otro vilni, kurā mazumtirdzniecība sporta jomā ir aizvērta nu jau vairāk nekā trīs mēnešus. Šis laiks ir bijis tiešām diezgan sarežģīts, bet tas ir nesis arī korekcijas darbībā un interneta vide kaut ko ir kompensējusi. Cerams, ka šis viss drīz beigsies un varēsim sākt normālu ikdienas rutīnas darbu, kas ir ļoti, ļoti nepieciešams. Man šķiet, ka cilvēki pēc tā ir noilgojušies.