- Kur palikusi Latvijas mode – neeksistējoša vai vienkārši nemanāma?
Ja jau Latvijas mode ir unikāla, preces kvalitatīvas un arī cena adekvāta, ja jau top kolekcijas un dizaineri ražīgi strādā, kāpēc pēdējos gados tā šķiet kļuvusi neredzama?! Sarunā ar dizaineriem (kuri ir arī uzņēmēji), mācībspēku un pieredzējušu stilisti noskaidrojam vaininiekus un nākotnes iespējas. Pirms vairāk nekā desmit gadiem (laika posmā ap 2009.–2010. gadu) pasaulē valdīja ekonomiskā krīze un Latvijā plauka patriotisma vilnis pēc vietējā dizaina. Līdzās jau iepriekš pastāvošajiem individuālajiem saloniem durvis vēra multi zīmolu konceptveikali. Tirdzniecības centros "Taste Latvia", Berga bazārā "Klase", jaunajiem dizaineriem veltītais "Paviljons" Tērbatas ielā, Jūrmalā "Katana Boutique"... Ar laiku durvis tika vērtas arī ciet, un vietā nāca citi – "8Rooms" tirdzniecības centrā "Galleria Riga" un "Bold" Tērbatas ielā, vēlāk Blaumaņa ielā. Šobrīd situācija ir stipri skumjāka. Bez periodiskiem mēģinājumiem un individuāliem cīnītājiem šī mirkļa vienīgais cerību stars ir jaunatvērtais Latvijas dizaina veikals "Butterman". Vai Latvijas mode nevienam nav vajadzīga? Par to, kas ir noticis vai nenoticis, izvaicājām četras industrijas pārstāves – LMA Modes dizaina katedras vadītāju, asociēto profesori, zīmola "One Wolf" dizaineri Agnesi Narņicku, modes konceptveikala "Butterman" līdzveidotāju, zīmola "Tribal Hotel" dizaineri Simonu Veilandi, tirdzniecības centra "Stockmann" stilisti Ritu Erdmani un apavu zīmola "Wims" dizaineri Sanitu Avotiņu. Sensenos laikos...
- Patiešām izdevīgs? Kas ir plaši aprunātais 'Audi e-tron'
Lai arī "Audi e-tron" elektromobilis ražošanā ir jau gandrīz piecus gadus, tā vārds Latvijā nebija locīts tik bieži kā aizvadītajās nedēļās saistībā ar nacionālās aviosabiedrības "AirBaltic" lēmumu iepirkt 12 šādus automobiļus – sak', kāpēc tieši prestižo "Audi" un kāpēc ne, piemēram, pieticīgāku "Škoda". Portāls "Delfi" no markas izplatītāja "Moller Baltic Import" uz nedēļas nogali testa braucienam ieguva tieši tādas pašas versijas automobili, lai noskaidrotu, kas tad īsti tas "Audi e-tron 50" ir un kāpēc tas pērn jauno auto tirgū izrādījies ekonomiski izdevīgāks pirkums pat par korejiešu elektromobiļiem. Dārgi nopirkt Ja šobrīd pavaicājat praktiski jebkuram automobiļu interesentam, ko viņš domā par jauniem elektromobiļiem, pirmā atbilde visdrīzāk būs, ka tie ir dārgi. Šobrīd vislētākais elektromobilis Latvijas tirgū ir "Dacia Spring", kas maksā no 22 390 eiro (ieskaitot PVN). Tas gan ir nepilnus četrus metrus garš, ar 45 zirgspēku "jaudīgu" motoru un līdz 160 kilometru sniedzamību – būtībā kā pirms 10 gadiem Eiropā samērā populārais mazcenas elektromobilis "Citroen C-Zero", kas derīgs braukšanai tikai pilsētā un piepilsētā.
- Lucavsala, 44 miljoni un lielas neskaidrības – Ļašenko cenšas sākt bīdīt futbola stadiona projektu
Potenciālais nacionālais futbola stadions varētu atrasties Lucavsalā, tā kopējās izmaksas varētu būt ap 44 miljoniem eiro, bet Latvijas futbola izlase jaunajā mājvietā optimistiskākajā variantā varētu spēlēt 2027. vai 2028. gadā. Tomēr vēl pirms konkrētas projekta virzības ir daudzi jautājumi un neskaidrības, par ko atbildīgās personas nespēja sniegt argumentētas atbildes. Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko kopā ar viceprezidentu, Rīgas Domes deputātu Olafu Pulku (Jaunā Vienotība) otrdien, 7. martā, Saeimas Sporta apakškomisijā iepazīstināja deputātus ar nacionālā stadiona vīziju, kam nepieciešams ne tikai konceptuāls valsts atbalsts, bet arī brangas nodokļu maksātāju (jeb budžeta) investīcijas. Sēdē esošie vairāk nekā stundu ilgā diskusijā bija vienisprātis, ka nacionālais futbola stadions ir nepieciešams, tomēr nekāds lēmums netika pieņemts, jo bija daudz nekonkrētības un neskaidrību, līdz ar to atbildīgie deputāti pie projekta tālākas vētīšanas varētu pievērsties vēlāk, kad LFF būs rūpīgāk paveikusi sagatavošanās darbus, kas galvenokārt skar finansējuma piesaisti. Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) pēc sēdes portālam "Delfi" neslēpa, ka sagatavotā prezentācija un uzstāšanās bijusi vāja, bet LFF ir jāpaveic krietns darbs pirms nākamo reizi jautājums nonāk Saeimas gaiteņu priekštelpās. Lai gan LFF stadiona projektā vēlas sabiedrības iesaisti un nodokļu maksātāju naudu, LFF viedokli par stadiona vīziju un vērtējumu par viesošanos Saeimā nevēlējās paust – LFF prezidents Ļašenko un viceprezidents Pulks pēc sēdes izvairījās atbildēt uz portāla "Delfi" jautājumiem.
- Šmits piedāvā ierobežot lielveikalu darbību svētdienās
Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) plāno virzīt valdībā priekšlikumu ierobežot tirdzniecības centru darbu svētdienās, otrdien, 7. martā, Ministru kabineta sēdē informēja Šmits. Otrdien valdība uzklausīja Zemkopības ministrijas (ZM) ziņojumu situāciju piensaimniecības nozarē saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamām rīcībām situācijas stabilizēšanai. Plašākas ministru debates raisīja ZM viens no priekšlikumiem par darbalaika ierobežojumu ieviešanu lielajiem pārtikas tirdzniecības veikaliem, tādējādi sekmējot mazo veikalu un tirdzniecības vietu attīstību. Piena nozares glābšanas kontekstā valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.
- Maskavā joprojām tirgo 'Lāčplēša alu'; uzņēmums pilnībā apturējis eksportu
Šā gada februāra izskaņā Maskavā tirdzniecības tīkla "Pjateročka" veikalos nopērkams "Lāčplēša alus". Redzēto kāds aculiecinieks iemūžinājis arī fotogrāfijās, kuras atsūtījis portālam "Delfi". Tā kā nav zināms alus ražošanas datums, partijas numurs, miestiņa ražotājs SIA "Cido grupa" konkrēto gadījumu komentēt nevar, vienlaikus atzīst - kopš pērnā gada septembra pilnībā ir pārtraukts "Lāčplēša alus" eksports uz ārvalstīm. "Mans Maskavas Universitātes studiju biedrs šī gada 18. februārī vienā no tīkla "Pjateročka" veikaliem Maskavā uzņēma bildi ar mūsu alus produkciju pie veikala plaukta," portālam "Delfi" ziņo aculiecinieks Vitālijs Katins. "Tā kā alus derīguma termiņš nav mērojams gados, šķiet, ka mūsu ražotājs maskaviešus apgādā regulāri," pieļauj lasītājs. Kā redzams fotoattēlā, tad veikala piedāvājumā ir trīs veidu "Lāčplēša alus" zīmoli – "Lāčplēsis Dzintara", "Lāčplēsis Gaišais", "Lāčplēsis Kviešu". Fotogrāfiju portāls "Delfi" pārsūtīja arī alus ražotājam SIA "Cido grupa", kā arī lūdza sniegt komentāru aculiecinieka piefiksēto.
- Valdība vērtēs sankcijām pakļautā 'Severstal Distribution' kapitāldaļu atsavināšanu
Ekonomikas ministrija (EM) otrdienas, 14. februāra, valdības sēdē vēlējās iekļaut rīkojuma projektu "Par atļauju atsavināt sankcionētā SIA "Severstal Distribution" kapitāla daļas", tomēr pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) priekšlikuma valdība par šo jautājumu varētu lemt šonedēļ atsevišķā sēdē. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Krievijas uzņēmums "Severstaļ", bet patiesais labuma guvējs – Eiropas Savienības sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs. "Severstal Distribution" minēto jautājumu nekomentēja
2023/02/14,
Delfi Plus, Raivis Spalvēns, Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists; Baiba Krastiņa, Biznesa nodaļas redaktore
- Šlesers un Valainis atzinīgi vērtē iespēju atgriezt 'veco' ostu pārvaldības modeli
Saeima ceturtdien, 2. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ostu likumā, kas paredz līdz šā gada 31. decembrim pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai, vienlaikus partija "Latvijas pirmajā vietā" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atzinīgi vērtēja komisijas priekšlikumu izstrādāt alternatīvu likumprojektu, paredzot pārskatīt 13. Saeimas iecerēto ostu pārvaldības reformu. Vairāk iesaistīs pašvaldības Par Ostu likuma izmaiņu virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) iepriekš norādīja, ka komisija turpinās diskusijas par ostu pārvaldības reformas īstenošanu, tostarp pašvaldību iesaisti šajā procesā. "Komisija vienojās par ostu pārvaldības reformas uzlabošanas darba grafiku, pirmajam posmam notiekot Satiksmes ministrijas vadībā," informēja Matisone.
- Kā Īlons mērķtiecīgi iznīcina tviteri, aplami uzskatot, ka to glābj
Nesen tīklos parādījās tāds joks – kurš gan būtu domājis, ka Zakerbergs ir sakarīgākais no miljardieriem! Neatceros, kādi grēki tika piedēvēti Geitsam, bet Maska izgājienus pēdējā laikā ir grūti nepamanīt. Šķiet, ka ar katru nākamo savu komentāru un rīcību viņš neatlaidīgi cenšas visiem parādīt, cik apbrīnojami liels... zābaks viņš patiesībā ir. Es agrāk īpaši nepievērsu viņam uzmanību. Jā, "teslas" ir feini (un traki dārgi) auto, tā tuneļu rakšana Amerikā mani īsti neskar, bet "Space X" kosmosa programma gan ir ļoti interesanta lieta, kas neizbēgami piesaistīja uzmanību. Katrs, kurš iegulda kosmosa izpētē (tātad – zinātnē kopumā), manās acīs ir cienījams cilvēks, tāpēc ļāvos domām, ka viņš zina, ko dara. Ka viņš tiešām ir gudrs cilvēks. Bet nekā. Tūliņ jau būs gads, kopš viņš sāka neatlaidīgi parādīt savu patieso būtību. Viss sākās ar "joku" pirms teju sešiem gadiem, kad uz sekotāja ieteikumu nopirkt tviteri Masks atbildēja ar jautājumu: ...
- 'Tesla' nedēļas laikā zaudējusi 85 miljardus dolāru no savas vērtības
Iepriekšējā nedēļa bijusi vissliktākā elektromobiļu ražotājam "Tesla" kopš pandēmijas sākuma. Amerikāņu kompānijas akciju vērtība kritusies par 18 procentiem – līdz 123,1 dolāram par vienu akciju, kas vienas nedēļas laikā "Tesla" tirgus kapitalizāciju samazinājis par 85 miljardiem ASV dolāru (80 miljardiem eiro).
Šobrīd "Tesla" vērtība tiek lēsta 390 miljardu dolāru apmērā, kas ir trīskārt mazāk nekā šī gada sākumā, kad amerikāņu elektromobiļu ražotāja kapitalizācija bija 1,2 triljoni dolāru. Piemēram, tie, kuri "Tesla" akcijas iegādājās pirms diviem gadiem, šobrīd ir mīnusā. Neskaitot šos faktorus, investorus mulsina "Tesla" vadītāja Īlona Maska koncentrēšanās uz sociālā tīmekļa "Twitter" attīstību ...
- Viens tvīts – un akcijas grīdā. Vai skandalozs izpilddirektors dara gauži uzņēmumam?
Finanšu un biznesa pasaulē, sevišķi ASV, ir labi zināmas personas, kuru vārdiem un darbiem ir lielāks svars nekā teju visai pārējai pasaulei. "Apple" tāds bija Stīvs Džobs, "Microsoft" – Bils Geits, investoru pasaulē – Vorens Bafets. Bet pēdējos gados, iespējams, par ietekmīgāko ir kļuvis odiozais miljardieris Īlons Masks. Taču vai viņa slava dara postu biržā tirgotajai "Tesla"? Un vai "Twitter" nedienas negatīvi ietekmē elektroauto akciju cenu?
Dienvidāfrikas nekustamā īpašuma magnāta un smaragdu raktuvju īpašnieka Erola Maska dēlu Īlonu pasaule sākotnēji uztvēra teju vai kā pagājušo gadsimtu izgudrotāju – Nikolā Teslas un Tomasa Edisona – moderno versiju. Viņa entuziasms saistībā ar digitālajām tehnoloģijām, robotiku un cilvēces kolonijas izveidošanu uz Marsa virsmas daudzus aizrāva, un pamazām ap Īlonu izveidojās paprāvs fanu klubs. Tomēr, laikam ejot, viņa tēls ir mainījies un publisko izteikumu, nepārdomāto darbību un aizvien ciešākas draudzības ar ASV labējiem populistiem dēļ labais iespaids daudzu acīs ir krietni iedragāts.
Taču vai investoriem tas rūp? Vai skandaloza personība var negatīvi ietekmēt arī finansiāli veiksmīgu uzņēmumu akcijas?
"Dzīvīgāki" izpilddirektori iedzīvina svārstības
Jautājums par to, cik lielā mērā vadītājs ietekmē uzņēmuma vērtību akciju tirgū, šķitis interesants arī akadēmiķu aprindās. 2020. gadā Hārvarda Universitātes pētnieku grupa akadēmiskajā izdevumā "Academy of Management Journal" publicēja pētījumu par to, kā lielo ASV biržā tirgoto uzņēmumu vadītāji (CEO) ietekmē akciju cenu. Pētnieki apmācīja mākslīgo intelektu, lai tas izvērtētu vairāk nekā trīs tūkstošu ASV lielāko biržā tirgoto uzņēmumu vadītāju uzstāšanās. Algoritms analizēja, cik lielā mērā vadītāji ir neirotiski, cik piesardzīgi, cik ekstraverti, kā arī dažādus citus faktorus.
Uzņēmumiem, kuru vadītāji bija novērtēti kā apzinīgāki, bija reģistrēts zemāks akciju cenu svārstību līmenis, taču tie varēja radīt lielāku akciju atdevi, pieaugot riska līmenim. Turpretim uzņēmumiem, kuru vadītāji ir neirotiskāki un ekstravertāki, bija tendence piedzīvot augstāku akciju cenu svārstīgumu, taču tie nespēja pārvērst šo augsto risku augstākā atdevē akcionāriem. Faktiski uzņēmumiem ar ļoti ekstravertiem vadītājiem tika novērota negatīva saikne starp akciju risku un akcionāru peļņu.
Aprakstot savu pētījumu izdevumā "Hardward Business Review", pētnieki raksta: "(..) neskatoties uz pieaugošo retoriku biznesa aprindās, ka vadītājiem ir jābūt "autentiskiem", mūsu atklājumi liecina, ka joprojām ir prātīgi atbilst iespaidam par to, kādam jābūt izpilddirektoram."
Maska ietekme
Iepriekš minētā pētījuma autori arī neslēpj, ka tieši jau pieminētais Masks bijis katalizators tam, lai pie šī darba ķertos.
- Vai atkal varēs slēpties ofšoros? Ko nozīmē ES tiesas spriedums par patiesā labuma guvējiem
Nesen Eiropas Savienības Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par ES dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim. Eksperti atzīst, ka izmaiņas informācijas pieejamībā nenoliedzami būs. Ko tas nozīmēs uzņēmējiem? "Delfi Bizness" aptaujātie eksperti spriedumu vērtē divējādi. Kaut arī viņi atzīst, ka savā ziņā tas novērš iespējamos apdraudējumus personas privātās dzīves neaizskaramībai, vienlaikus eksperti prognozē, ka daudzos gadījumos informācijas pieejamība būs ierobežotāka un laiketilpīgāka.
2022/12/11,
Delfi Plus, Žanete Hāka, Biznesa ziņu nodaļas redaktore; Baiba Krastiņa, Biznesa nodaļas redaktore
- Pēc 'alkohola kara' un kovida igauņi atgriežas pierobežas dzērienu bodēs
Latvijas un Igaunijas pierobežā uz dzērienu tirgotājiem iespaidu atstāja "alkohola karš", kas skāra abu valstu akcīzes nodokļa likmes, tomēr sāpīgāk pēdējos gados situši Covid-19 laika pārvietošanās ierobežojumi. Lēto dzērienu tīkotājiem tie apgrūtināja ierašanos mūsu valstī ne tikai no Igaunijas, bet arī no Somijas. Šobrīd alkohola tirgotāji pierobežā uz pircējiem no tuvējām valstīm atkal skatās ar lielākām cerībām, un, lai arī tirdzniecības rādītāji ne kopumā, ne arī saistībā ar tūristu veiktajiem pirkumiem šogad vēl neatgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, tie turpina uzlaboties, portālam "Delfi" atzīst nozares pārstāvji. Baltijas burbulis palīdzēja Igaunijā 2019. gada vasarā tika ievērojami samazināta akcīzes nodokļa likme daļai alkohola. Toreiz likuma autori neslēpa, ka tas darīts, lai samazinātu alkohola daudzumu, ko privātpersonas ieved valstī no Latvijas, tādējādi mazinot ieņēmumus pašiem igauņiem. Latvija atbildi parādā nepalika, un akcīze tika mazināta arī alkoholam Latvijā. Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols portālam "Delfi" norāda, ka vēl lielāku iespaidu uz alkohola tirdzniecību robežas tuvumā pēdējos gados atstājuši Covid-19 ierobežojumi. Asociācijas aprēķini rāda, ka 2019. gadā pierobežas pienesums no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa tikai par alkoholiskajiem dzērieniem bija aptuveni 58 miljoni eiro. 2020. gadā tie bija vairs tikai 38 miljoni eiro. Turklāt lielākais kritums novērots Covid-19 sākumposmā, kad cilvēki izvairījās doties ārpus valsts. Savukārt pozitīvu ietekmi deva tā sauktais Baltijas burbulis, kas tā gada vasarā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem ļāva starp valstīm ceļot bez lieliem ierobežojumiem. 2021. gada vasarā Baltijas burbulis vairs netika izveidots, Covid-19 ierobežojumi bija stingri gan Latvijā, gan Igaunijā, un tas atstāja iespaidu arī uz alkohola tirdzniecību robežas tuvumā. Pēc asociācijas aprēķiniem, pērn pierobežas pienesums no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija vairs tikai ap 27 miljoniem eiro. "2022. gadā mēs paredzam pieaugumu, kur pierobežas pienesums varētu būt 40 līdz ...
- Mazāk pārtikas atkritumos. Kur veikali liek produktus ar 'notecējušu termiņu'
Pārtika kļūst dārgāka pa dienām, un aizvien vairāk cilvēku izvērtē, kā ietaupīt uz ēdienreižu rēķina. Šoziem nenovēršami pieaugs to skaits, kam būs nepieciešama palīdzība no malas, lai ne tikai nomaksātu arvien pieaugošos rēķinus, bet arī sarūpētu pārtiku. Skaidrojam, kā sagatavoties šādam scenārijam netieši palīdzējušas pirms diviem gadiem pieņemtās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tās ļauj pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa jeb norādītā "Ieteicams līdz..." datuma nodot ikvienam galapatērētājam, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm vai citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina arī ēdināšanu. Līdz tam pārtiku, beidzot tā dēvētajam minimālajam derīguma termiņam, varēja ziedot tikai labdarības organizācijām. Biežāk dod produktiem otro iespēju Līdz ar pieņemtajām izmaiņām noteikumos
- Elektrības rēķini kļuvuši mazāk sāpīgi, bet cenas atkal var uzšauties gaisā
Pēdējā mēneša laikā straujais elektrības cenu kāpums ir atslābis, taču šobrīd, domājot par tuvāko nākotni, vēl nav laiks priecāties, jo aukstais laiks atkal ikmēneša rēķinus var uzdzīt gaisā, un nav izslēgts, ka cenas sasniedz augustā pieredzētos augstumus.
Siltais laiks un citi faktori
Tirgū pēdējo mēnešu laikā vērojams manāms cenu atslābums, ko lielā mērā veicinājis netipiski siltais rudens, kas kopā ar patērētāju veiktajiem energotaupības pasākumiem ir mazinājis elektroenerģijas cenas līmeni, skaidro nozares eksperti. Salīdzinoši – septembrī visā Baltijā tas bija par aptuveni 10% mazāks nekā 2021. gada septembrī, kas ir ievērojamas izmaiņas, skaidro AS "Latvenergo" speciālisti.
- Četri cīsiņi piecu vietā. Kāpēc augsta inflācija kaitē visiem?
Cenu kāpums 20% apmērā tīri praktiski nozīmē to, ka piecu cīsiņu vai cepumu vietā, kurus varēja nopirkt pērn, tagad var atļauties nopirkt tikai četrus. Kamēr iedzīvotāji un uzņēmumi meklē, kā šajā situācijā ietaupīt, centrālās bankas visur pasaulē šobrīd ceļ procentu likmes straujā cenu kāpuma iegrožošanai. Tas savukārt vēl vairāk samazina pirktspēju, jo pieaug arī kredītmaksājumi un var rasties jautājums – vai tiešām procentu likmes ir jāceļ un vai inflācija ir tik melna, kā to mālē? Samazina rocību un palielina nevienlīdzību Lai gan varētu likties, ka strauju cenu kāpumu var pārdzīvot, ja vien algas celtos atbilstoši, realitātē augsta inflācija negatīvi ietekmē gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Kā "Delfi" skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, jebkura inflācija nozīmē rocības jeb pirkstpējas kritumu, un tā skar pilnīgi visus – gan tos, kam lielāki ienākumi un kredīti, gan tos, kam tādu nav. "Tagad mums ir 20% inflācija. Tas nozīmē, ka cilvēks pie nemainīgiem ienākumiem var atļauties četras piektdaļas no tā, ko varēja atļauties pērn," saka Vilerts. Vēl viens būtisks aspekts, iespējams, pat svarīgāks, ir tas, ka inflācija palielina sociālo nevienlīdzību. Cenu kāpums visvairāk skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, kuri patērē lielāko daļu no ienākumiem jeb dzīvo "no rokas mutē", tādēļ viņiem nav iespējas mīkstināt cenu pieauguma ietekmi uz pirktspēju.
- Pārceļamies uz laukiem? Gaidāmā apkures sezona pielej 'eļļu' šīs vēlmes īstenošanai
Doma pārcelties ārpus Rīgas Montai un Jānim prātā gruzdējusi jau kādu brīdi, Covid-19 pandēmijas laikā viņi guvuši papildu apstiprinājumu – tas ir iespējams, jo strādāt var arī attālināti. Un šīs vasaras nogalē sapnis par māju viņu ģimenei piepildījies.
"Intensīvi sekoju līdzi sludinājumiem – nekustamā īpašuma piedāvājumam Bauskas novadā, kur dzīvo Jāņa vecāki. Kad piedzima bērniņš, pārcelties no pilsētas bija vēl lielāka motivācija. Laukos ir lielāka brīvība, bērna attīstībai vide šķiet daudz piemērotāka par Imantas divistabu dzīvokli," spriež Monta.
Šīs ģimenes pieredze ilustrē vienu no tendencēm nekustamā īpašuma izvēlē. Vēlme pēc sava stūrīša zemes daudziem vismaz klusībā ir bijusi jau sen, Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki to sākuši materializēt aktīvāk, pilsētniekiem meklējot un pērkot vasaras namiņus, kā arī pārceļoties uz dzīvi prom no pilsētas burzmas. Tas nerimst arī tagad un varētu pat pieņemties spēkā.
- LU atkārtoti gatavo izsolei pils izmēra kompleksu Imantā. Komplektā vairs nenāks muiža
Latvijas Universitāte (LU) kopš 2020. gada nesekmīgi centusies izsolīt savu vērienīgo nekustamo īpašumu Imantā, Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās tās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Liela loma bijusi gan augstajai izsoles sākumcenai – vairāki miljoni eiro, gan tam, ka īpašumā ietilpst vēsturiskā Anniņmuižas ēka – tajā savulaik darbojās biedrība "Riga Annenhof", kura skaļi pauda pārliecību, ka ēkai nav jānonāk privātu īpašnieku rokās un tā jāsaglabā pieejama visai sabiedrībai. Tagad universitāte pieņēmusi lēmumu plašo īpašumu sadalīt, atsevišķi nodalot Anniņmuižu ar tās senajām koku alejām, un ir gatava diskutēt ar dažādām ieinteresētajām pusēm par vēsturiskās īpašuma daļas atsavināšanas variantiem. Sadalīšanas process gan ir krietni ievilcies. Tikmēr telpas bijušajā augstskolas ēkā ir iznomātas, lai nenestu zaudējumus, bet vēsturiskā ēka stāv tukša un neapkurināta.
- Par gadu tuvāk virtuālajai pasaulei un Latvijas superspējas – saruna ar 'Meta' reģionālo vadītāju
Mobilā interneta pēctecis, kas virtuālajā realitātē ļaus tikties ar cilvēkiem un darīt to, ko realitāte tev nepiedāvā. 2021. gada rudenī tehnoloģiju milzis "Facebook" pārsauca sevi par "Meta", vienlaikus prezentējot vīziju par futūristisko nākotni platformā "Metaverse". Gadu pēc paziņojuma aizvadīta otrā "Connect" konference, kurā iztirzāts progress ceļā uz virtuālo pasauli. "Meta" Centrāleiropas reģionālais vadītājs Tino Krauze sarunā ar "Delfi" skaidro, cik tuvu ir nākotne, vai virtuālajā pasaulē netiks atkārtotas kļūdas no "Facebook" un "Instagram" pieredzes, kā arī Latvijas potenciālo lomu "Metaverse" celtniecībā. Lai arī "Metaverse" koncepts gaisā virmo kādu laiku, vairumam sabiedrības doma par ikdienišķu gaitu vadīšanu virtuālajā realitātē šķiet kaut kas no zinātniskās fantastikas plauktiem. Tomēr iespēja uzlikt brilles, ar kurām teleportēties, piemēram, uz koncertu, jau nav nekas jauns – mūziķa Trevisa Skota koncertu šādi digitālajā klātienē apmeklēja 12,3 miljoni cilvēku. Tehnoloģijām kļūstot labāk attīstītām, palielināsies "Metaversa" potenciāli veicamo funkciju klāsts, nosacīti klātienē gan tiekoties ar draugiem, gan ceļojot. Jau šobrīd "Meta" acis ir metusi ne tikai uz izklaides un spēļu industriju, bet arī ikdienas biroja dzīves pārnešanu uz virtuālo formātu. Par to, ka tehnoloģiju nozares līderi tic šādai nākotnei, liecina ne tikai milzu investīcijas, bet arī sadarbības, piemēram, arī "Microsoft" ir paziņojis, ka savus produktus pielāgos "Metaverse" ekosistēmai. Sīkāk par to sarunā ar "Meta" Centrāleiropas reģionālo vadītāju Tino Krauzi. Marks Zakerbergs konferencē "Meta Connect" sacīja, ka nākotne ir tuvu. Tas nozīmē, ka tā vēl nav klāt. Cik tuvu, jūsuprāt, ir brīdis, kurā virtuālā realitāte kļūs par vidējās mājsaimniecības sastāvdaļu? Pirms gada mēs izziņojām "Metaverse", uzsākot jaunu nodaļu un jaunu vīziju – man pašam šķiet ļoti iespaidīgi, ka tikai gadu vēlāk prezentējam jaunas, daudz labāk izstrādātas virtuālās realitātes (VR) brilles un jaunas sadarbības.
- Pārtikas cenu atšķirības Baltijā: kādēļ baltmaize Lietuvā ir lētāka?
Pienu visizdevīgāk pirkt Igaunijā, bet lētākā baltmaize ir Lietuvā – šādus secinājumus var izdarīt, aplūkojot portāla "Delfi" salīdzinātās ikdienas pārtikas produktu cenas Baltijas valstu lielajos pārtikas interneta veikalos. Cenu veidošana gan nav vienkāršs process, un iemesli, kādēļ viens un tas pats produkts var maksāt atšķirīgi, katrā valstī var būt visdažādākie. Kādi ir šie iemesli, "Delfi" mēģināja noskaidrot ar tirgotāju, ražotāju un nozares speciālistu palīdzību.
Lētāko produktu meklējumos
Kad portāls "Delfi" aizvadītās vasaras pirmajā pusē rakstīja par pārtikas produktu cenu izmaiņām Latvijas pārtikas interneta veikalos, bija redzams, ka, piemēram, Latvijā ražotie "Selgas" cepumi Lietuvas un Igaunijas "Rimi" interneta veikalos bija ievērojami lētāki nekā Latvijas "e-Rimi". Toreiz "Selgas" ražotāja – pārtikas ražošanas uzņēmuma "Orkla Latvija" – komunikācijas direktore Lineta Mikša izcēla mazumtirgotāja lomu gala cenas noteikšanā dažādās valstīs. Šobrīd situācija ir mainījusies un gandrīz visa veida "Selgas" cepumi, izņemot ar šokolādes garšu, visdārgākie ir Igaunijas "Rimi" interneta veikalā, bet Lietuvā un Latvijā tie ir vienā cenā.
Šajā rakstā "Delfi" to, vai un cik lielas ir pārtikas produktu cenu atšķirības visās trijās Baltijas valstīs pārstāvēto pārtikas mazumtirgotāju interneta veikalos "Rimi" un "Barbora" (tirgo "Maxima" pieejamo produkciju), pēta nedaudz sīkāk. Tika salīdzinātas aktuālās cenas vairākiem ikdienā izmantojamiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, kartupeļiem un citiem, skatot to lētāko cenu.
- Vai energokompānijas peldas naudā uz iedzīvotāju rēķina?
Bez ziņām par lielākiem apkures un elektrības rēķiniem sabiedrisko telpu septembra sākumā arī pāršalca ziņas, ka Latvijas energokompānijas "Latvenergo" un "Latvijas Gāze" šogad pirmajā pusgadā strādājušas ar rekordpeļņu. Augstāki tarifi kopā ar lielāku šo kompāniju peļņu liek uzdot jautājumu – vai energokompānijas pelna uz iedzīvotāju rēķina? Rekordcenas, rekordpeļņa Līdz ar augstākām energoresursu cenām pieaug arī energokompāniju apgrozījums, un tas notiek visur. Tādēļ arī nevajadzētu būt pārāk lielam pārsteigumam, ka auguši kompāniju ieņēmumi. "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 66%, "Latvijas Gāzes" apgrozījums palielinājies 2,8 reizes. Arī kaimiņvalstu energokompānijas būtiski kāpinājušas savu apgrozījumu.