- 'Atpakaļ latus' un citi skaļi solījumi bez seguma. Ko partijas piedāvā tautsaimniecībā
Atšķirībā no citiem vēlēšanu gadiem ekonomikas attīstības sadaļā šoreiz partijas ne tikai izmanto tradicionālos jājamzirdziņus, piemēram, "stiprināsim konkurētspēju", bet atvēzējušās arī, pēc savām domām, ar jauniem trumpjiem, solot, piemēram, 50 tūkstošus jaunu mājokļu, piesaucot digitalizāciju un digitālo pārvaldi. Cieņā ir arī vārdi "zaļš" un "zaļi". Tomēr, kā norāda eksperti, lielai daļai partiju programmās ir lozungi, vīzijas, pamanāma "vēlmju domāšana", trūkst konkrētības, soļu, risinājumu, kā nonākt līdz mērķim. Turklāt reti kurš no šiem mērķiem ir izteikts skaitļos un līdz ar to – izmērāms. Kopumā piedāvājumi tautsaimniecības sadaļā ir visai vāji, dažām partijām – pat neesoši. Jāpiebilst, ka atsevišķi tiek aplūkoti nodokļu jautājumi un piedāvājumi enerģētikas sektorā. Ģirts Rungainis vērtē ne tikai partijas vēlmes, bet arī rīcību jeb piedāvājumu, kā panākt rezultātu. Viņam šķiet svarīgs arī cilvēciskais faktors, vai konkrētajiem cilvēkiem var uzticēties, kāda ir bijusi viņu darbība valsts pārvaldes līmenī līdz šim, cik profesionāli viņi ir. Aldis Greitāns savos vērtējumos ir ļoti lakonisks, skaidrojot tikai to, kāpēc kādas partijas programmu novērtējis augstāk par "0" vai ielicis vairāk nekā vienu zvaigzni. Par lielu daļu partiju piedāvājumu komentāru nav sniedzis, jo tautsaimniecības piedāvājums ir pārāk nabadzīgs. "Lasot partiju ekonomikas programmas, rodas iespaids, ka partijas saprot ekonomikas nozīmi valsts dzīvē, taču negrib savās programmās šim jautājumam veltīt pietiekoši lielu enerģiju un detalizāciju." "Dažām partijām solījumi ir pretrunā cits citam," norāda Sandra Jēkabsone. Atsevišķiem solījumiem nav seguma jeb nav paskaidrots, kur ņemt līdzekļus plānu īstenošanai.
2022/09/16,
Delfi Plus, Ingrīda Drazdovska, Biznesa nodaļas redaktore; Baiba Krastiņa, Biznesa nodaļas redaktore
- Populistiski saukļi nerisina cēloņus. Ko partiju programmas sola uzlabot enerģētikas nozarē
Rindās, kas partiju programmās ir veltītas enerģētikas jomai visbiežāk ir atrodami populistiski saukļi un liecības, ka ne visi politiskie spēki izprot konkrēto nozari un tajā valdošās problēmas. Vien dažas no partijām piedāvā reālus soļus gan šī brīža krīzē, gan nākotnei. Šī gada rudens un ziemas galvenais temats, kas ietekmēs gan privātiedzīvotājus, gan uzņēmējus, būs enerģētika. Politiķiem, kas vēlas stūrēt valsti nākamos četrus gadus, vajadzētu demonstrēt izpratni un sākt darbu rudenī jau ar gatavu rīcības plānu. "Delfi" enerģētikas ekspertiem lūdza vērtēt partiju solījumus šajā nozarē to īsajās programmās. "Lai arī šīs vēlēšanas sagaidām reizē ar vienu no lielākajām enerģētikas krīzēm Eiropas vēsturē, vairums partiju savās programmās tam nav atradušas pietiekami lielu nozīmi un veltījušas laiku, lai sagatavotu skaidrus priekšlikumus. Jāuzteic tās partijas, kas ir spējušas definēt konkrētus veicamos darbus, kurus var vērtēt gan pēc iespējas tos ieviest, gan pēc tā, kā varētu risināt enerģētikas krīzi," pauž "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.
2022/09/16,
Delfi Plus, Dace Skreija, Biznesa ziņu nodaļas redaktore; Raivis Vilūns, Biznesa nodaļas redaktors
- Izmaiņas bez finansiāla pamatojuma. Ko partiju programmas sola uzlabot nodokļu jomā
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, "Delfi Bizness" uzrunātie eksperti analizē 19 partiju programmās ietvertos pasākumus nodokļu jomas uzlabošanai. Eksperti atzīst, ka vairāku partiju programmas rada bažas, vai tām vispār ir izpratne par nodokļu sistēmu, kur nu vēl par to, kādas izmaiņas būtu ieviešamas. Tāpat bieži vien trūkst skaidrojuma un pamatojuma, kā, mazinot nodokļu slogu, valsts gūs nepieciešamos ieņēmumus. Pēc partiju piedāvājuma nodokļu jomā to programmās AS "BDO Latvia" dibinātājs un vadošais partneris Jānis Zelmenis politiķus aicina izrādīt cieņu vēlētājiem un nesolīt nepaveicamo. "Jāpatur prātā, ka arī vēlētāji ir racionāli domājoši un lieliski apzinās, ka, samazinot nodokļu apmēru, ir jāsamazina arī valsts izdevumi vai jārod cits veids, kā kompensēt samazinātos ienākumus valsts budžetā. Izvērtējot katras politiskās partijas programmu, esmu nonācis līdz kopējam secinājumam: vairākas politiskās partijas nopietni piestrādāja pie savas programmas saistībā ar nodokļu jautājumiem, bet dažas neko nav pieminējušas par šo jautājumu," norāda Zelmenis .
2022/09/16,
Delfi Plus, Žanete Hāka, Biznesa ziņu nodaļas redaktore; Lelde Šuberte, Biznesa ziņu nodaļas redaktore
- Piedāvājums pagalam 'šķidrs'. Ko partiju programmas sola uzlabot veselības nozarē
Virspusēji piedāvājumi, būtiskas problēmas netiek skartas un atslēgas vārdi paliek nenosaukti – tā dažos vārdos varētu raksturot ekspertu vērtējumu par partiju solījumiem veselības jomā. Lai arī īsajā solījumu programmā jāiekļaujas 4000 zīmēs, būtiskākajam ar to vajadzētu pietikt. Kopš pasauli skāris Covid-19, daudzas valstis pastiprinātu uzmanību pievērsušas medicīnai, tās attīstībai un investīcijām jomā. Vai veselība ir prioritāte arī partiju programmu piedāvājumos? To lielākoties nevar manīt. Eksperti vērtēja partiju īsās programmas. Analītiskajā rakstu sērijā "Sasodīti sasolīts" piedāvājam padziļinātu ieskatu visu Saeimas vēlēšanās startējošo politisko spēku piedāvājumā vēlētājiem. "Delfi" autoru kolektīvs kopā ar vairāk nekā 40 ekspertiem izanalizēja katras partijas īsajā programmā izteiktos solījumus un mērķus. Skaidrojam, kā dažādi politiskie spēki sola mainīt veselības un izglītības sistēmas, veicināt integrāciju, stiprināt likuma varu un Latvijas aizsardzību, kā arī ieviest citas pārmaiņas. Atzīmējam arī tos, kuri noteiktus jautājumus vai pat veselas nozares atstājuši novārtā. Kāds ir konkrēto solījumu pamatojums, mērķis un nozīme, savukārt vērtē gan pieredzējuši jomu pārstāvji un praktiķi, gan jaunie speciālisti. Programmas vērtē trīs eksperti Ainis Dzalbs ir ģimenes ārsts un Imunizācijas valsts padomes loceklis. Viņš neslēpj: "Esmu šokā, jo, iepazīstoties ar partiju programmām, man ir sajūta, ka reti kura politiskā apvienība ir iedziļinājusies, otra daļa mēģinājusi izmantot iespēju, lai pievilinātu sev vēlētājus, atbalstot kaut nezinātniskus aicinājumus. Ļoti maz runā par digitālo veselību un e-veselības attīstību, psihisko un bērnu veselību! Aicinu medicīnas darbiniekus nopietni izpētīt programmas, pirms izdarīt izvēli. Mūsu ir daudz, un mēs varam ietekmēt rezultātu." Dita Raiska ir Latvijas Māsu asociācijas prezidente. Viņa intervijai gatavojās, viedokli saskaņojot ar vēl septiņām līdzvērtīgām valdes loceklēm, lai izskaustu subjektivitāti. Nekonsultējās ar Ilzi Ortveinu, kas kandidē vēlēšanās no "Apvienotā saraksta". Raiska novērojusi, ka veselības programmām vijas cauri ideoloģija, kas saistīta ar pēdējo divu gadu aktualitāti – Covid-19, daudziem ieskicējot, kā būtu bijis rīkoties labāk: "Veselības aprūpe jāskata ilgtermiņā, bet to pamanīju tikai atsevišķos partiju redzējumos. Ļoti liela nozīme ir ilgtermiņa nosacījumiem – pat 20 līdz 30 gadu griezumā! Ja nav pēctecības, ir lieli riski! Tāpat jārunā ne tikai par veselību, piemēram, attiecībā uz senioriem jārunā arī par ilgtermiņa aprūpi." Valdes locekles arī norādījušas, ka svarīgi iecerēs minēt finansējuma palielināšanu – bez tā veselības aprūpes sistēma nevar pastāvēt. Tāpat ne visas partijas raksta par papildspēku piesaisti – māsu trūkst gadiem! Kārlis Rācenis, ārsts internists, rezidents nefroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, secina: "Piedāvājumi ir nekonkrēti, izņemot atsevišķus piemērus. Vairāk ir saukļu. Ir atsevišķi politiskie spēki, kur pēc piedāvājuma var redzēt – viņu rindās ir cilvēki, kas kaut ko zina no medicīnas." Tā kā viņš bija šokā par īsajām programmām, izņēmuma kārtā pētījām garās programmas partiju mājaslapās, taču arī tādu bija maz un reti kurā jautājumā tās bija papildinātas ar veselību saistītos aspektos.
- Par valsts drošību katrai partijai jābūt viedoklim. Bet nav, saka eksperti
Politiskie spēki Latvijas aizsardzības jomā sola gan ieguldīt līdzekļus, gan stiprināt austrumu robežu un piecgadē trīsreiz palielināt bruņoto spēku sastāvu. Lai gan reizēm izvairīgi, partijas tomēr runā arī par obligāto militāro dienestu, kā arī sola pat pirkt tieši HIMARS raķešu sistēmas. Tomēr septiņi saraksti par valsts drošības jautājumiem klusē un nesola neko. Eksperti vērtēja partiju īso programmu daļu par aizsardzību. Viena no viņiem – LATO ģenerālsekretāre un LU lektore Sigita Struberga – "Delfi" pauda: "Partiju klusēšana par valsts aizsardzības jautājumiem ir bīstamāka nekā konkrētas pozīcijas paušana.".
2022/09/16,
Delfi Plus, Danute Tomsone, Nacionālo ziņu nodaļas redaktore; Kārlis Arājs, Nacionālo ziņu nodaļas redaktors; Selīna Puķe, Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste
- Ļoti tukša muca, kas tālu skan? Partiju solījumi izglītībai
Ja pieļauj, ka teiciens "Bērni ir mūsu nākotne" ir patiess, kļūst nedaudz baisi un skumji, jo daļa partiju, kuras kandidē 14. Saeimas vēlēšanās, savās īsajās programmās itin nemaz nepieskaras izglītības nozarei vai arī runā par to vispārīgās frāzēs, liedzot saprast, kas mūs varētu sagaidīt turpmāk. Tikmēr nozares eksperti norāda, ka izglītības joma ir dziļā, dziļā krīzē un jau gadiem. Ja tiktu izpildīta kaut daļa partiju solījumu, jau būtu kādi uzlabojumi. Daudzu partiju programmās minēta izglītības apguve valsts valodā, taču eksperti norāda – faktiski šie solījumi ir lieki, jo tādas izmaiņas likumā pieņems jau 13. Saeima. Tāpat daudzās programmās minēts priekšlikums – nodrošināt skolēniem brīvpusdienas no 1. līdz 12. klasei. To, protams, eksperti atzīst par labu lietu, taču tā vairāk ir labklājības nozare un ar izglītības kvalitāti bezmaksas ēšanai ir mazs sakars, turklāt liela daļa pašvaldību jau to nodrošina patlaban. Analītiskajā rakstu sērijā "Sasodīti sasolīts" piedāvājam padziļinātu ieskatu visu Saeimas vēlēšanās startējošo politisko spēku piedāvājumā vēlētājiem. "Delfi" autoru kolektīvs kopā ar vairāk nekā 40 ekspertiem izanalizēja katras partijas īsajā programmā izteiktos solījumus un mērķus. Skaidrojam, kā dažādi politiskie spēki sola mainīt veselības un izglītības sistēmas, veicināt integrāciju, stiprināt likuma varu un Latvijas aizsardzību, kā arī ieviest citas pārmaiņas. Atzīmējam arī tos, kuri noteiktus jautājumus vai pat veselas nozares atstājuši novārtā. Kāds ir konkrēto solījumu pamatojums, mērķis un nozīme, savukārt vērtē gan pieredzējuši jomu pārstāvji un praktiķi, gan jaunie speciālisti. Murjāņu Sporta ģimnāzijas pedagoģe Māra Ozola pat nebaidās teikt skarbākus vārdus: "Esam galīgā ķezā, lai neteiktu – "galīgā pakaļā". Un nav ko klupt virsū pašreizējai ministrijai, šis stāvoklis ir ilgu gadu un daudzu aplamību rezultāts. Lai cik skaisti skan saukļi un solījumi par prioritātēm, izglītība diemžēl visu laiku ir atbīdīta malā un noniecināta, tāpēc nu esam tur, kur esam – reformas pusratā (bet bija vajadzīgas) un pamazām birokratizējas, skolotāju nav, tāpēc pret esošajiem prasības it kā pazeminās, sabiedrības attieksme kā pret apkalpotājiem. Palikušie skolotāji cīnās, kā var, bendē veselību un iziet no ierindas. Slodzes aug, naudas maz, bērniem ir tiesības, bet nav pienākumu, vecākiem vienmēr taisnība, tāpēc jaunie skolotāji aizmūk. Ja būtu īstenota kaut trešdaļa no partiju solījumiem, stāvoklis kaut nedaudz uzlabotos. Secinājums: tukša muca tālu skan. Ļoti tukša." Nodibinājuma "Iespējamā misija" vadītāja Ramona Urtāne norāda: "Diskusijās par pedagogu trūkumu, bērnu labbūtību un mācību saturu/materiāliem ir jāienes atpakaļ arī saruna par to, kas notiek pirmsskolās. Pirmsskolas ir daļa no sistēmas, tajā pašā laikā tā ir unikāla daļa, par kuru tā arī ir jārunā. Ir jāsāk ievākt/apkopot datus par to, kur paliek augstskolu pedagoģijas studiju absolventi. Mēs jau gadiem turpinām plātīt rokas un atrunāties, ka šādu datu mums nav, bet pie tiem ir jātiek ASAP (no angļu valodas "as soon as possible", kas nozīmē "cik drīz vien iespējams" – red.)." Partiju solījumos minēts arī būtisks finansējuma pieaugums zinātnei un augstākajai izglītībai. Liepājas Universitātes 1. kursa doktorantūras izglītības zinātnē studente, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītāja Kristīne Pujāte norāda: šī noteikti būtu viena no nozarē risināmajām prioritātēm – augstākās izglītības kvalitāte un starptautiskā konkurētspēja. Noteikti esot jālūkojas arī uz studentu un pasniedzēju motivāciju un sasaisti ar reālajām vajadzībām. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga visai skeptiski raugās uz partiju solījumiem, īpaši to, kuras jau strādā pašreizējā Saeimas sasaukumā un nav izdarījušas to, ko sola un, viņas ieskatā, patiesībā jau varēja paveikt. Vanaga akcentē būtisku pedagogu trūkumu STEM priekšmetos, norāda uz neizpildītajiem solījumiem par pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.
- Daudz populistisku piedāvājumu. Kā partijas sola uzlabot iedzīvotāju labklājību
Labklājības nozare nestreiko, bet cieš klusumā. Ne tāpēc, ka nozarē iesaistītajiem trūktu raižu. Piemēram, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš sarunā ar "Delfi" nedaudz nopeļ arī pats sevi – neesot gana daudz darījis, lai jomu sadzirdētu. Daudz par sistēmiskiem risinājumiem sociālās jomas stutēšanai nerunā arī partijas. Lielākoties tās sola "ielāpus". Vai tie turēs kopā nozari? Vai maz var ticēt, ka "ielāpus" tiešām uzliks, un vai tie trāpīs īstajiem "caurumiem" – uz šiem jautājumiem partiju programmās atbildes meklēja portāls "Delfi", lūdzot partiju īsās programmas vērtēt ekspertus. Analītiskajā rakstu sērijā "Sasodīti sasolīts" piedāvājam padziļinātu ieskatu visu Saeimas vēlēšanās startējošo politisko spēku piedāvājumā vēlētājiem. "Delfi" autoru kolektīvs kopā ar vairāk nekā 40 ekspertiem izanalizēja katras partijas īsajā programmā izteiktos solījumus un mērķus. Skaidrojam, kā dažādi politiskie spēki sola mainīt veselības un izglītības sistēmas, veicināt integrāciju, stiprināt likuma varu un Latvijas aizsardzību, kā arī ieviest citas pārmaiņas. Atzīmējam arī tos, kuri noteiktus jautājumus vai pat veselas nozares atstājuši novārtā. Kāds ir konkrēto solījumu pamatojums, mērķis un nozīme, savukārt vērtē gan pieredzējuši jomu pārstāvji un praktiķi, gan jaunie speciālisti. Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs norāda – enerģētikas krīzes laikā sociālajā jomā solīt ir riskanti, jo visu solījumu pildīšana prasīs lielus finanšu līdzekļus. "Ja neattīstās valsts un ienākumi nepalielinās, jautājums – kur naudu [solījumu īstenošanai] ņemt? Neviena partija uz šo jautājumu neatbild," viņš saka.
2022/09/16,
Delfi Plus, Sarmīte Gaidule, Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste; Laine Fedotova, "Delfi Plus" žurnāliste
- Partiju piedāvājumu tiesiskumā vērtē eksperti. Vēstules Ziemassvētku vecītim
Tiesiskums Latvijas priekšvēlēšanu kampaņās ir kā Šrēdingera kaķis – tam vienlaikus pievērsta liela uzmanība, bet dažbrīd var rasties sajūta, ka tas pilnīgi aizmirsts. Tā arī šogad – dažas partijas izvērsti sola veicināt Latvijas tiesu sistēmas neatkarību, lai gan jau vairāk nekā 30 gadus Latvija ir neatkarīga, bet citas sola visu reformēt un atcelt pandēmijas laikā piemērotos sodus, nepiemirstot sodīt šo sodu piemērotājus. Eksperti vērtēja partiju īsās programmas daļā par tiesiskumu. "Daudzās programmās ir izredzētie – pareizie, vērtīgie, savējie un tad tie, kuru tiesības varētu tikt ierobežotas, proti, virknē programmu iecerēts pārkāpt diskriminācijas aizliegumu. Vērtējot partiju programmas, tās var salīdzināt arī ar tādām kā bērnu vēstulēm Ziemassvētku vecītim," pēc programmu pārskatīšanas "Delfi" norāda bijusī Satversmes tiesas (ST) tiesnese, Latvijas Universitātes pasniedzēja Sanita Osipova. Savukārt Eiropas Savienības tiesas (EST) tiesnese, RJA profesore un bijusī ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele izceļ, ka "Partiju piedāvājums palicis 20. gadsimta tiesiskuma šaurajā izpratnē un tā arī netiek saprasts, ka tiesiskums ir galvenais attīstības instruments. 21. gadsimtā no partiju piedāvājuma vajadzētu sagaidīt tiesiskumu šī gadsimta izpratnē.".
2022/09/16,
Delfi Plus, Selīna Puķe, "Delfi" žurnāliste; Kārlis Arājs, "Delfi" nacionālo ziņu redaktors; Danute Tomsone, "Delfi" nacionālo ziņu redaktore
- Partijām nenozīmīga joma. Ko politiskie spēki sola integrācijas jautājumā
Krievijas iebrukums Ukrainā manāmi saasinājis domstarpības starp latviešiem un krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un atkal aktualizējis jautājumu par integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu. Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās par integrāciju runā 14 partijas, taču aptuveni un bez konkrētiem soļiem, kā solīto grasās īstenot. Eksperti vērtēja partiju īsās programmas. Politologs un SPPI vadošais pētnieks Juris Rozenvalds integrāciju uzskata par būtisku tēmu, taču nevērtē partiju priekšlikumus īpaši augsti. Viņaprāt, ir svarīgi veidot politisko nāciju, taču bez politiskās līdzdalības to nevar izdarīt. Turklāt ir jāpievērš uzmanība nepilsoņu jautājumam, ko lielākā daļa partiju ignorē. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs partiju priekšlikumus vērtē vēl zemāk. "Konservatīvāki politiskie spēki, šķiet, ir aizmirsuši, ka mazākumtautību aizsardzība ir viens no Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvēto valstu pienākumiem," uzskata Hanovs. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers uzsver, ka lielākā daļa partiju priekšlikumu attiecībā uz integrāciju ir balstīti uz ideoloģiskiem un etniskiem aizspriedumiem. Tāpat ...
2022/09/16,
Delfi Plus, Polina Šilina, Delfi.ru redakcijas žurnāliste; Dāvis Kaspars Sproģis, Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists
- Iekšējā drošība pabērna lomā. Partiju piedāvājumi nekonkrēti un populistiski
Pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad Latvija atguva neatkarību, milicija kļuva par Valsts policiju (VP), bet palika vecajās telpās. Trīs desmitgades vēlāk jaunas telpas vairs sola vien retais, bet daži politiskie spēki pirms vēlēšanām dievojas, ka algas gan palielinās, bet vairākas partijas pat neuzskata par vajadzīgu savās priekšvēlēšanu programmās pievērsties iekšlietām. Eksperti – bijušie VP priekšnieki Aldis Lieljuksis un Juris Rekšņa, kā arī bijušais VP Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs – vērtēja partiju īsās programmas daļā par iekšlietām. Secinājumi ir skarbi. Rekšņa, kurš pats iepazinās ar visu politisko spēku programmām, nevis tikai tēzēm iekšlietu jomā min, ka iekšlietu nozare sagaida ministru, kurš nāks strādāt visu termiņu. "Ministrs nevar nākt un teikt, ka viss līdz šim bijis slikti un viss jāmaina," atzīst Rekšņa. Viņš pozitīvi vērtē "reālus ciparus" un īstenojamus solījumus – ...
2022/09/16,
Delfi Plus, Selīna Puķe, Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste; Kārlis Arājs, Nacionālo ziņu nodaļas redaktors; Danute Tomsone, Nacionālo ziņu nodaļas redaktore