Vērojot Andreja Panteļējeva kārtējo vingrinājumu ētiskā relatīvisma un politiskās bezprincipialitātes apoloģētikas laukā, vispirms gribējās pārfrāzēt skarbo teicienu par nacionālismu kā pēdējo patvērumu.
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā