Dažkārt tu sapņo vaļējām acīm. Domas klīst tālos un rožainos mākoņos... Lūk, arī šobrīd. Tu sapņo par bagātību. Kad beidzot nabaga latviešu valoda iegūs (un arī — atgūs) to lamuvārdu pārpilnību, ko glabā daudzu citu valodu tīnes?
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā