Dziesma

Bruģis, nevienmērīgi sanēdams, klājās zem ķerras riteņa. Tril–lan–lan! Tril–lan–lan! tā tas dziedāja viegli palēkdamies. Pa brīžam ritenis stiepti iesmilkstējās kā lūgdams žēlot. Vai es būtu iežēlināms?

Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā