Ir pavasaris, un, tāpat kā pirms gadu tūkstošiem, Slīteres debesis atkal piešvīkstina spārnu vēdas. Lūk, debesīs «aizzāģē» paugurknābja gulbji, spārniem mudīgi svilpjot, aizlido gaigalas, kā bultas asi aizšvīkst gārgales.
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā