Kādreiz sensenos laikos, kad vēl lietojām nu jau likvidētās valsts pases, tās sešpadsmit gadu vecumā pirmoreiz saņēmušajiem visai izplatīta izklaide bija lasīt pēdējā lapaspusē iespiestos attiecīgā dokumenta lietošanas noteikumus, vārdu «pase» aizstājot ar kaut ko ķermeniskāku, piemēram, šņukurs vai dibens.