Gāžamies no viena grāvja otrā – vienubrīd, piesedzoties ar saukļiem par valsts enerģētisko neatkarību, nepieciešamību rūpēties par vidi utt., politikas veidotāji maksimāli fokusējas uz atbalstu atjaunojamiem energoresursiem, bet nepaiet necik ilgs laiks, kad («nez kāpēc» priekšvēlēšanu laikā) būtībā tā paša politiskā spēka pārstāvji sāk dziedāt pilnīgi citu dziesmu un «zaļos kantorus» metas «klapēt ciet», bet iepriekš noteiktos maksājumus raujas likvidēt kā ļeņinieši buržuāziju.