Brīdī, kad kārtējo reizi kādam ienāk prātā ķerties pie mūsu valsts pamatlikuma, proti, Satversmes, nevilšus jau automātiski pārņem nepatika un neizpratne, ka atkal un atkal ar nosacītu regularitāti uzrodas cilvēki, pār kuriem, manuprāt, valda nepārvarama vēlme «atstāt savas pēdas vēsturē», savā izpratnē noderīgi «palabojot» konstitūciju.