Aizvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad saproti, ka valsts institūcijas, tiecoties apliecināt savas rūpes par kādām sabiedrības grupām, tā teikt, šauj pār strīpu, pārkāpj to robežu, aiz kuras ir personu tiesības vispirms jau pašām lemt, kā labāk rīkoties, kā labāk parūpēties par savu visu veidu drošību.