Vēsturiski Latvijā interese par tā dēvētajām gandrīz nulles enerģijas ēkām lielākoties bijusi saistīta ar energoefektivitātes entuziastiem, jo šādu ēku projektēšana un būvēšana ir dārgāka, laikietilpīgāka un prasa augstāku kvalificētu speciālistu (projektētāju, būvnieku, būvuzraudzības) prasmju līmeni, salīdzinot ar parastu ēku.