- Uz zaļo tirdziņu – ar paštaisītu ievārījumu
Iepriekšējās ziemas beigās secināju — visa ģimene ne reizi nav saslimusi — manuprāt, liela nozīme bija arī tam, ka ne reizi nepirku ārvalstu tomātus vai gurķus, bet tikai vietējos rutkus, kāļus, burkānus.
- Zaļš no A līdz Z
Pēdējos gados mēs esam kļuvuši izteikti racionālāki un aizņemtāki savos darbos, taču tajā pašā laikā daudz lielāku nozīmi un popularitāti guvušas dažādas sabiedrības aktivitātes, kurām sākotnēji ir pavisam emocionāls uzstādījums — mums rūp, kas ap mums un ar mums notiek.
- Zaļie, nost ar rozā brillēm!
Vai dzīvojat zaļi vai tikai izliekaties? Izrādās mītu par ekoloģiski nekaitīgu dzīvesveidu ir ne mazāk kā par bērnu audzināšanu, blondīnēm vai pareizu uzvedību gultā.
- 10 stilīgas un zaļas lietas
Un riepa pārvēršas...
- Ilgtermiņa domāšana grūtības nesagādā
Es neuzskatu sevi par zaļo cilvēku: bieži braucu ar auto, retāk — ar riteni, nelietoju paštaisītus sējas krēmus, bet cenšos iet tajā virzienā.
- Tumsā pa bedrēm uz zaļu valsti
Veco laiku mantojums Latvijā ir gan bīstama piesārņojuma punkti, gan daudz neskartas dabas un zaļi ražota elektroenerģija.
- Visgrūtāk ir ar pārtiku…
Es labprāt arī šķirotu sadzīves atkritumus, taču manas dzīvesvietas tuvumā nav šo konteineru.
- Pudeles kakla efekts
Nopērc dzērienu, izdzer, tukšo pudeli aiznes līdz automātam un atgūsti daļu par dzērienu samaksātās naudas — tik vienkāršas shēmas iedzīvināšana Latvijā iet kā pa celmiem.
- Pēc plastmasas maisiņiem neskumst
Ar tirgotāju un pircēju atbalstu videi kaitīgo plastmasas maisiņu patēriņš sarūk.
- Mērķis — mazināt sasilšanu par 0,01 grādu
Paldies, maisiņu nevajag! Šis teikums izskan ikreiz, kad dodamies iepirkties.
- Nopērc, lieto, pārstrādā, nopērc
Dažkārt lietas pārdzimst. Jo vairāk pārdzimst, jo labāk planētai. SKDS oktobrī veiktajā pētījumā ap 10% aptaujāto domā, ka pārstrādāts Latvijā netiek nekas.
- Kur palika ledusskapis?
Ja savu laiku nokalpojušais ledusskapis, dators vai fēns dzīvi beidz izgāztuvē zem klajas debess, tie var kļūt par kaitniekiem tiem, kas tos izmetuši.
- Cik zaļi krēmi, tik zaļi paši mēs
Kā veikalu plauktos pazīt cilvēkam un dabai nekaitīgu kosmētiku un tīrīšanas līdzekļus? Kā tie atšķiras no parastajiem? Ar ko jārēķinās to lietotājiem? Kur tos pirkt, un cik tie maksā?
- Pāris labu ieradumu motora, maka un planētas labsajūtai
Lai līdz niansēm izkoptu ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas iemaņas, ar šo vien nepietiks. Būs vajadzīgs zinošs cilvēks, visticamāk, instruktora izskatā.
2008/11/11,
Diena, Ieva Nora Fīrere, konsultē: Artūrs Priednieks, Drošas braukšanas skolas apmācību programmu direktors
- Būtiskākais — izglītība
Bjorns Počs, DnB NORD Bankas viceprezidents, valdes loceklis, 61 gads. Es nāku no Ziemeļvācijas Hanzas pilsētas Hamburgas, kur dzīvoju 2/3 no manas dzīves, kā arī no skaistās un zaļās valsts Norvēģijas, kur es apprecējos un kur dzīvo mani bērni un mazbērni.
- Cik zaļi esam?
Rūpējoties par dabu, Latvijas iedzīvotāji gatavi šķirot atkritumus un iet kājām, taču piemirst par resursu taupīšanu.
- Cik tu esi draudzīgs(-a) videi?
Zaļš no A līdz Z. Diena sadarbībā ar DnB NORD Banku grib jūs iedvesmot mainīt kaut sīkus ikdienas paradumus — pirmām kārtām jau tādēļ, lai nebojātu savu un bērnu veselību un galu galā, lai arī pēc 100 gadiem viena no Latvijas identitātes šķautnēm būtu tīra vide.
