Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 03:38
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir iezīmējušās ar diviem būtiskiem aspektiem. Pirmkārt, tik zemu vēlētāju aktivitāti, kāda nav bijusi kopš pašām pirmajām EP vēlēšanām 1979. gadā - nobalsot aizgāja tikai 45,3% no visiem balsstiesīgajiem ES iedzīvotājiem. Bet otrkārt, jaunievēlēto EP droši vien var saukt par opozīcijas parlamentu, jo par tām partijām, kas neietilpst nacionālajās valdībās, visvairāk iedzīvotāju ir nobalsojuši tādās Eiropas valstīs kā Francija, Vācija, Itālija un Polija. Līdera godā valdību pārstāvošās partijas nav nokļuvušas arī Lietuvā un Igaunijā un, kā zināms, arī Latvijā. Šādu pavērsienu nebūt nevar nosaukt par labvēlīgu attiecībā uz saikni starp jauno EP sastāvu un nacionālajām valdībām. Katrā ziņā situāciju, kad katrā no šīm institūcijām vairumā gadījumu nav pārstāvētas vienas un tās pašas partijas, var nosaukt par neskaidrību nesošu nākotnē.
Lai lasītu visu rakstu, lūdzu, ienāciet sistēmā
Laikraksta redakcija atrodas Andrejostas iela 2, Rīga, LV-1045
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 30.11.1994 līdz 08.11.2019
(0)
