Galvenais ierobežojošais apstāklis parasti ir ēku kultūrvēsturiskā vērtība. Saskaņā ar likumu «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» nekustamie kultūras pieminekļi ir atsevišķi objekti - ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas, vai kompleksi objekti - arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas.