- Jāizvērtē izmaksas, atdeve un ieguvumi
Aktuālāki kļūst tie IT ārpakalpojumi, kas samazina ikmēneša IT izmaksas.
- Arī IT jāmācās strādāt citādi
Jāstrādā vienotāk pie uzņēmēju, ierēdņu un iedzīvotāju izglītošanas par IT nozīmi.
- Datu drošība - viena no veiksmes atslēgām
Organizācijās datu drošību lielākoties apdraud tās darbi-nieki.
- Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga
Mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šī gada maijā bija 231 milj. Ls. Salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaudzis par 7 %, liecina CSP dati.
- Pieauga produkcijas ražošanas apjomi
Rūpniecības produkcijas izlaide (sezonāli izlīdzinātā) šogad maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, palielinājusies par 6.6%.
- Būvniecības izmaksas samazinājās
Būvniecības izmaksas 2003.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Latvijā pazeminājās vidēji par 2.0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
- Bezdarbnieku skaits samazinājās
Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā jūnijā ir samazinājies līdz 8.6 %, liecina CSP dati.
- Inflācija jūnijā bija 0.7 %
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2003. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0.7 %. Precēm cenas pieauga par 0.9 %, bet pakalpojumiem - par 0.1 %.
- Eksports pieaug lēnāk
Eksporta kopapjoms 2003. gada janvārī - maijā Latvijā pieauga par 16.1 %, bet importa kopapjoms palielinājās par 18.4 %.
- Ceļojuma veids un mērķis nosaka tūrista devīgumu
Tūristu izdotās naudas summas katrā atsevišķā valstī ir atkarīgas no ceļojuma veida un šī tūrista mītnes zemes ceļojuma tradīcijas. Eiropā tūrisma attīstību pēdējos divos gados nosaka smarttūrisms, kas paredz lētu transportu un naktsmītni, lai lieko naudu nodotu citām baudām - iepirkšanās tūrei, garšīgai virtuvei, ārstniecībai un kultūrai.
- Austrieši visvairāk tērē dzīvoklim un izklaidei
Vidēji viena Austrijas mājsaimniecība (ģimene) mēnesī iztērējot apmēram 2437 eiro (aptuveni 1584 latus), visvairāk no šīs summas atvēlot dzīvoklim, transportam, pārtikai un atpūtai.
- Kredītus arvien vairāk ņem gan Latvijā, gan Eiropā
Eiro zonā - ES valstīs, kurās eiro ir skaidrā apgrozībā, 2003. gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību parāda saistības pieauga par 7 %, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.
- Brīvā nauda rokrokā ar augšupeju
Pašreizējie mājsaimniecību budžeta pētījumi, kas ir plaši un visaptveroši, tomēr nedod priekšstatu par to, kā mājsaimniecības izmanto tos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc primāro izdevumu (mājokļa izdevumu, pārtikas iegādes u.c.) segšanas.
- Elektrība Eiropā dārgāka
Aplūkojot mājsaimniecības izdevumu struktūru, kā arī patēriņa cenas ES valstīs, var secināt: lielākās galvassāpes Eiropas Savienības iedzīvotājiem sagādā tieši mājokļa īres, gāzes, elektrības rēķinu nomaksāšana.
- Latvijas iestāšanās ES neradīs krasu cenu kāpumu
Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais mērķis ir cenu stabilitāte - kopējai gada inflācijai eiro zonā vidējā termiņā jābūt līdz 2%. Pievienojoties eiro zonai, arī Latvijā tiks īstenota ECB politika, kuras pamatmērķis ir zema un stabila inflācija.
- Patēriņa struktūra lēnām mainīsies
Salīdzinot Latvijas mājsaimniecību patēriņa struktūru ar Franciju, Zviedriju, Austriju un citām attīstītām valstīm, varam teikt, ka šobrīd Latvija ir nabadzīgāka.
- Latvijā joprojām uzturam patērē visvairāk
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji Latvijā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 2002.g. bija Ls 91.37 mēnesī. Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētu mājsaimniecībās - Ls 101.51, it sevišķi Rīgas mājsaimniecībās - Ls 122.23, bet lauku mājsaimniecībās patēriņa izdevumi bija ievērojami zemāki - Ls 69.97 uz mājsaimniecības locekli.
- Latvijā nefinanšu investīciju apjomi kāpj
2003. gada I ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 198.9 milj. latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2002.gada I ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
- Tūrisms uz Baltiju ir vēl apšaubāms
Tūristu drošība Baltijā salīdzinājumā ar citiem Eiropas reģioniem nav tas aktuālākais vaicājums, bet gan informācija un tās pieejamība ir lielākie šķēršļi, lai mūsu ciemiņi šeit justos droši.
- Latvijas uzņemšana ES kalpo par garantu investoriem
Lielbritānijas bizness ir ļoti pozitīvi noskaņots pret ES paplašināšanos. Iespēja, ka nākotnē ES paplašināsies par 10 valstīm, ir liels potenciāls ekonomikas pieaugumam, preču pilnveidošanai.