- Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?
Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!
- Atkritumu reģenerācija Latvijā – bērna autiņos
Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu; situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties
- Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā
Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušās pārmaiņas turpinājās arī 2023. gadā, un tās nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs
- Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā?
Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.
- Getliņi misiju izpildījuši, gatavojas nākamajam attīstības posmam
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
- Atkritumi būs jāpārstrādā vairāk
Topošais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam visiem liks būtiski mainīt savu attieksmi pret sadzīves atkritumiem, palielinot ne tikai šķirošanu, bet arī veicinot to pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmērus poligonos
- Dod riepām otro dzīvi
Atsākoties būvdarbu sezonai, darba apjoms pieaug arī riepu pārstrādātājiem, un pieprasījums ir tik liels, ka Latvijas uzņēmumi pat nespēj nodrošināt visu nepieciešamo izejvielu apjomu
- Kurš vedīs kartonu?
Pēdējās desmitgades laikā atkritumu šķirošana lielā daļā Latvijas mājsaimniecību un arī uzņēmumu ir kļuvusi par ierastu ikdienu.
- Valsts atbalstā jāparedz instrumenti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai
Eco Baltia grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes rūpnīcas Nordic Plast, PET Baltija un arī riepu pārstrādes līnija Tukumā turpina darbu nepārtrauktā režīmā.
- Pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
Pieveroties ekonomikām, atsevišķās vietās vērojama neliela renesanse gaisa un ūdens piesārņojuma frontē.