- PVN atlaidēm pārtikai ir jābūt pamanāmām
Maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām 1. jūlijā stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme (12%), kā arī šāda samazinātā PVN likme tiek saglabāta svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Vērtējot pēdējā gada cenu pārmaiņas minēto pārtikas produktu grupās atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir secinājums – patērētājiem vismaz jūlija sākumā būtu jāpamana cenas izmaiņas veikalu plauktos
- Imports no NVS tuvojas nullei
Latvijas eksporta – importa kopaina paliek nemainīgi slikta – par vidēji no pusmiljarda līdz miljardam eiro ceturksnī preces un pakalpojumus importējam vairāk, nekā eksportējam, savukārt, analizējot situāciju pa valstu grupām, imports no NVS valstīm sarucis aptuveni 10 reizes un tuvojas nenozīmīgam lielumam.
- Latviešu īpatsvars aug, bet skaits mazinās
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 15,5 tūkstošiem jeb 0,83% mazāk nekā 2025. gada sākumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ir šajās ziņās nianses – labās un ne tik labās, tostarp tādas, kas tieši attiecināmas uz darbaspēka tirgu
- Eiropā aug degvielas cenas, tas maina cerības
Personīgā transporta degvielas un smērvielu cenas ES 2026. gada aprīlī pieauga par 20,8%, martā – par 12,9%. Enerģijas inflācija kopumā aprīlī veidoja 10,3% iepretī 3,2% vidējās inflācijas līmenim. IKP izaugsme šī gada pirmajā ceturksnī veidoja 0,2%, liecina Eurostat dati
- Elektroauto uzvaras gājiens Latvijā ir apstājies
No jauna reģistrēto vieglo elektroautomašīnu skaits 2026. gada sākumā bija 1620, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš, bet nedaudz mazāk kā 2024. gada beigās, toties no jauna reģistrēto auto skaits audzis par 47%, salīdzinot ar pērno gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati
- Deficīts mazāks par plānoto, parāds aug
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā bija 2,5% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk, nekā tika plānots 2024. gada nogalē, veidojot budžetu 2025. gadam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati
- Gandrīz piektdaļa pērn strādāja brīvdienās
Aizvadītajā gadā 17,4% Latvijas darba ņēmēju strādāja nedēļas nogalēs, kas ir tikai nedaudz mazāk par ES vidējo (21%), liecina Eurostat dati
- Pabalsti un pensijas 10 gados augušas straujāk par algām
Valsts sociālie pabalsti un pensijas kopš 2015. gada pieaugušas vairāk nekā divas reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Vidējās algas pieaugums periodā bijis 105%, arī vairāk nekā divas reizes mazāks nekā lielākās daļas pabalstu pieaugums
- Prātu, kas visiem ir, lieto ļoti dažādi
Latvijas vidējais inteliģences koeficients (IQ) 2025. gadā ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, sasniedzot 99,01 punktu, inteliģences kapitāla indeksam (ICI) paliekot B rangā ar vērtību 45,8 punkti, kas ir mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai, liecina World Population Review publicētie dati
- ES medikamentu eksportā pelna miljardus
Eiropas Savienības (ES) zāļu un farmaceitisko produktu tirdzniecības pārpalikums pērn sasniedza 220,5 miljardus eiro, bet Latvija, lai arī ir ražotājvalstu sarakstā, vairāk zāļu importē, nekā eksportē
- Statistika liecina par sistēmiskām problēmām veselības aprūpē
Savu veselību pērn kā sliktu vai ļoti sliktu Latvijā vērtēja 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu, liecina Eiropas Savienības statistikas apskats Iedzīvotāju veselības pašnovērtējums Latvijā 2025. gadā, kas publiskots Centrālās statistikas pārvaldes interneta vietnē. Rindu dēļ ārstus, kad tas vajadzīgs, pērn neapmeklēja trīs reizes vairāk cilvēku nekā 2021. gadā
- Valstspilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā aug
Ar dzīvi savā pilsētā ir apmierināti 96,8% aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars ir Valmierā (99,5%), apmierinātība pieaugusi Jelgavā un Daugavpilī, bet nedaudz kritusies Jūrmalā un Rēzeknē
- Kapitāla tirgus attīstās asimetriski
Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs 2025, kas tika prezentēts pagājušajā nedēļā, parāda asimetrisku Latvijas kapitāla tirgus attīstību – spēcīgu obligāciju segmentā, bet ļoti vāju akciju tirgū
- Atlaides mazinājušas pārtikas cenu inflāciju
Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP)
- Reālie azartspēļu nami zaudē virtuālajiem
Jau divus gadus pēc kārtas kopējais apgrozījums azartspēļu automātos, kas atrodami reālās vietās Latvijā, turpina samazināties, bet interaktīvo azartspēļu apgrozījums turpina augt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati
- Ekonomikas izaugsme labāka nekā igauņiem
Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%
- Nodarbināto skaits audzis, bezdarba līmenis nemainīgs
Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš
- Dzimstības samazinājums noturīgs, būs sekas
Visvairāk bērnu 2025. gadā piedzima jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
- Apdrošināšanas apjoms pērn audzis par 4,5%
Kopējais Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn audzis par 4,5%, sasniedzot 808 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības sarukušas par 1,4%, krītot līdz 476 miljoniem eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA)
- Latvijas minimālā alga Eiropas zemo algu sadaļā
Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija
