- Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu
Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi
- Uzņēmumu kopaina rāda stagnāciju
Ievērojami lielāks pašu kapitāls, daudz vairāk samaksāts nodokļos, bet mazāks strādājošo skaits, vienlaikus milzīgas pelņas svārstības un neto apgrozījuma kaut arī neliels, bet tomēr kritums – tāda ir uzņēmējdarbības kopaina pērn, salīdzinot ar 2023. gadu
- Bizness kļūst arvien zaļāks
Aprites ekonomikas elementi – bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana –, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā.
- Latvijas ekonomikai jauns drauds – sezonālā starptautiskā migrācija
Ja mājoklim ir dabasgāzes apkure, tad ziemas pavadīšana Taizemē būs lētāka nekā ziemošana Latvijā
- Ekonomikas rāpšanos ārā no Covid-19 bedres var ietekmēt inflācija
Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspējai
- Tieši Vācijā ieskicēs ES parāda noteikumus
Eirozonas ekonomika 2020. gadā saruka par 7,2%, kas bija vairāk nekā ASV 3,4%. Ķīnas ekonomika pieauga par 2,3%.
- Kad līdz ar pandēmiju dumpojas arī debesis
– Jau gadsimtiem Klusā okeāna virsmas temperatūras svārstības noved pie gaisa spiediena, vēju intensitātes, nokrišņu, temperatūras un daudzām citām kompleksām izmaiņām dažādās pasaules daļās.
- Covid sekas: kapitālisma reformēšana un ceļš uz jaunu ekonomikas sistēmu
Ir daudz viedokļu, kas runā par to, ka šī pandēmija parādījusi, ka mūsdienu rietumu ekonomikas sistēma ne tikai atrodas krīzes stadijā, bet ir pat strukturāli nepilnīga.
- Nostiprinās valdību monopols ekonomikā
– Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos.
- Zviedrijai Eiropas lazaretē mazāk slikti
Ņemot vērā Zviedrijas atšķirīgo pieeju pandēmijas risināšanā, ar lielu uzmanību pasaule gaidīja šīs valsts tautsaimniecībai oficiālos mērījumus, kā tai īsti klājies šā gada otrajā ceturksnī.
- Likvidē uzņēmumus, kuri neatklāj patieso labumu guvēju
Patieso labuma guvēju slēpšana vai neatbilstība realitātei kļūst par pamatu kriminālprocesiem, kuros tiek atklāta korupcija, nodokļu krāpšanās, nopietni interešu konflikti un citi smagi noziegumi
- Rindā stāvēja ne tikai pēc griķiem, bet arī dolāriem
Krīzes mēdz atnest pārmaiņas, lai gan dažas lietas pat šādos laikos nemainās.
- Pandēmija nobruģējusi ceļu uz lielākām valdībām
Pasaules valdības, mēģinot apkarot pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, paziņojušas par lielākajiem tautsaimniecības stimulēšanas pasākumiem mūsdienu vēsturē.
