- Elektrum grupa gatava izrāvienam
Elektrum group turpmākajā attīstības posmā apņēmusies saglabāt līdzšinējo investīciju tempu, tas nozīmē, ka uzņēmums vērtē dažādus finansējuma piesaistes veidus, tostarp pieļaujot iespēju akciju emisijai biržā. Tam gan nepieciešams atbilstošs akcionāra lēmums, pēc Latvenergo koncerna stratēģiskā foruma 2035 ar saukli Dodam jaudu Latvijai intervijā Dienas Biznesam apstiprināja AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
- Biržas iepirkumi enerģētikā kļūst par nepieciešamību
Pēdējos gados energoresursu tirgus piedzīvojis pārmaiņas, kas būtiski mainījušas arī siltumapgādes uzņēmumu ikdienu. Straujas cenu svārstības, pieaugošās ilgtspējas prasības un nepieciešamība operatīvi pieņemt lēmumus liek meklēt jaunus iepirkumu modeļus. Par to, kāpēc klasiskie iepirkumi arvien biežāk zaudē efektivitāti un kā digitāla birža var mainīt visu nozari, Dienas Bizness sarunājas ar uzņēmuma BioEx attīstības vadītāju Jāni Ozolu
- Paredz strauju patēriņa pieaugumu
Latvijas elektroenerģijas patēriņš 2050. gadā varētu sasniegt 18,3 teravatstundas (TWh), kas ir aptuveni 2,6 reizes vairāk nekā 2025. gadā, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas prognozes
- 800 miljonu eiro elektrības deficīta mazināšanai
Latvenergo attīsta vēja un saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 1,1 GW un raugās uz elektroenerģijas eksporta ģeogrāfijas paplašināšanu Vācijā un Polijā
- Interese par lieljaudas bateriju tehnoloģijām turpina augt
Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system – BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavatu (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi
- Investīcijas ilgtspējā ir nepieciešamība, nevis izvēle
Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs – kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus
- Zaļās enerģijas projektiem vairāki finansējuma avoti
Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju
- Vai vēja enerģija un vides aizsardzība ir dilemma?
Latvijas enerģētikas un klimata realitāte šobrīd ir straujā pārmaiņu posmā.
- Saule un vējš var ražot vairāk elektrības
Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Ainis Bāliņš
- Enerģētikas nākotne – gāzes un atjaunojamo energoresursu sinerģija
Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs
- Siltuma ražotāji nerada būtisku piesārņojumu
Publiskajā telpā nereti izskan bažas par siltumapgādes radītajām emisijām, taču patiesībā galvenie piesārņojuma avoti ir pavisam citi, skaidro Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis
- Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos
Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta
- Igauņu atomelektrostacija varētu izmaksāt 3,3 miljardus eiro
Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu
- Sāk enerģijas ražošanu saules enerģijas parkā Bauskas novadā
Ignitis group meitasuzņēmums Ignitis Renewables sācis zaļās elektroenerģijas ražošanu un nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam no sava otrā saules enerģijas parka Stelpe Bauskas novadā, vēsta Ignitis pārstāvji
- Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu
Nozaru dekarbonizācija prasa būtiskas pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan tehnoloģijās, taču Latvijas līdzšinējais attīstības temps joprojām atpaliek no izaicinājuma mēroga, vienisprātis ir eksperti
- Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs
Lai elektroenerģijas plašāka izmantošana kļūtu par praktisku un ilgtspējīgu risinājumu, nepieciešams domāt gan par viedo tehnoloģiju ieviešanu tīklu pārvaldībā, gan stabiliem ieguldījumiem infrastruktūrā
- Balansēšanas tirgus turpina attīstīties
Tuvāko piecu gadu laikā balansēšanas jaudu pieprasījums varētu pieaugt aptuveni par 50%, norāda Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis
- Bijušajā kūdras purvā ražos elektrību
Jau 2026. gada vasarā Latvijas elektroenerģijas ražošanas portfeli papildinās 185 miljonus vērtais vēja parks Kaigu purvā ar 108,8 MW jaudu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību
- Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā
Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem – pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs
- Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls
Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore