- Biznesa vēlme pēc ātruma atduras pret prasībām
Uzņēmēji no komercbankām vēlas ātras atbildes un lēmumus attiecībā uz saviem pieprasījumiem, taču vienlaikus savu lēmumu pieņemšanai bankām ir nepieciešams ievērot uzraugu prasības, nosacījumus, kuru izpildei nepieciešams laiks un atbilstoši resursi
- Bafeta precedents – izņēmums, nesaprašanās vai ikdiena?
Iepriekšējā Dienas Biznesa numurā tika publicēts viedoklis par uzņēmuma, kas saistīts ar ASV miljardieri Vorenu Bafetu, grūtībām atvērt kontu Latvijas bankās. Šādi gadījumi izskan ik pa laikam, tādēļ arī intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Kristīni Černaju-Mežmali, kuras pārziņā ir finanšu sektora atbilstības joma
- Kapitāla tirgus čempioni – vietēja kapitāla finanšu pakalpojumu sniedzēji
Latvijas valdība ir izvirzījusi atbalstāmu, taču ļoti ambiciozu mērķi – līdz 2027. gadam palielināt akciju tirgus kapitalizāciju līdz 9% no IKP. Lai gan pašreizējās attīstības tendences liecina, ka noteiktajā termiņā to, visticamāk, neizdosies sasniegt, politiskā apņemšanās ir vērtējama pozitīvi
- Kur aizplūst Latvijas valsts IT nauda?
Miljoni eiro ārzemju gigantiem bez nodokļiem un darba vietām
- Latvijas banku paradokss: miljardi kontos, bet kreditēšanā bads
Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks – Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: Artea banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV Pank un Coop Pank
- Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze
Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati
- Ar konsultantu kredītu var saņemt ātrāk
Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis
- Obligāciju aktivitātei jauni rekordi
Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū
- Kā celt valsti, neceļot nodokļus?
Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem
- Finfluenceri un obligācijas: kā finanšu satura veidotājiem neieiet licencētas konsultēšanas zonā
Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijā būtiski pieaug privāto investoru interese par kapitāla tirgu – īpaši valsts un uzņēmumu obligācijām.
- Ieguldījumu fondi – iespēja kapitāla tirgus attīstībai Latvijā
Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā.
2025/11/25,
Dienas Bizness (žurnāls), Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland Bitāns, vecākais partneris; Marta Rudzīte, Eversheds Sutherland Bitāns, Kapitāla tirgu prakses līdzvadītāja
- Klasiskās, zaļās vai aizsardzības – kāda veida obligācijas izvēlēties?
Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību.
- Izaugsmes iespējas komerciālā nekustamā īpašuma investoriem, kad Baltijas tirgus kļūst par šauru
Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju.
- Latvija – dārgākā Baltijā
Latvijā ir visaugstākā kapitāla pieauguma nodokļa likme Baltijā, turklāt tā pat ir augstāka nekā Spānijas minimālā likme, taču līdzvērtīga Itālijas, Austrijas, Vācijas līmenim
- Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?
Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā
- Eleving Group obligāciju piedāvājums ekspertu skatījumā
Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Eleving Group obligāciju piedāvājums biržā rit pilnā sparā un noslēgsies šī gada 7. martā. Ievērojot, ka pērn grupa īstenoja sākotnējo akciju piedāvājumu (IPO), kā arī iepriekš bijušas obligāciju emisijas, Dienas Bizness aicināja vairākus ekspertus komentēt kompānijas iespēto un piedāvāto
- Minimālās algas pieaugums – ieguvumi un blaknes
Eiropas ekonomiskās stagnācijas apstākļos minimālās algas paaugstināšana Latvijā tiek uzskatīta gan kā viens no ēnu ekonomikas samazināšanas elementiem, gan arī pelta, jo tādējādi vismaz daļa pakapojumu un preču sadārdzinās, kas var negatīvi ietekmēt arī pašmāju uzņēmumu konkurētspēju
- Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi
Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona
- Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas
Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā
- Valsts pārvaldes iekārtas likums un publisko personu kapitālsabiedrību ceļš uz biržu
Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP.
